Barkavas pagastā uzņēmums SIA "Buča" šoruden sācis izmēģināt spēkus jaunā virzienā – frī kartupeļu ražošanā. Saldētās produkcijas priekšrocības jau ir novērtētas atzinīgi. Pagaidām lielākā daļa "Bučas" produkcijas tiek realizēta Rīgā.
SIA "Buča" Barkavā darbojas otro gadu, un direktoram Leonam Romanovskim šajos gados jau ir nācies pārliecināties par to, ka laukos nebūt neder viss, kas lielpilsētā, no kuras viņš regulāri mēro ceļu uz Barkavu.
– Citi ienākumi, citas cenas un izdevumi… Laukos patlaban tomēr lielākā daļa uzņēmumu ir uz izdzīvošanas robežas, jo viss ir saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, – secina Leons Romanovskis. Mūsu turpmākā saruna – ne tikai par kartupeļiem, bet par uzņēmuma virzieniem.
– Pirms gada, kad tikāmies, SIA "Buča" bija divi virzieni – konditorejas izstrādājumi un interneta kafejnīca. Vai viss ir pa vecam?
– Konditoreja ir joprojām, cepam garšīgus izstrādājumus pēc pasūtījuma, par ļoti pieņemamu cenu. Protams, inflācija diktē cenas, bet mēs tomēr cenšamies noturēt to līmeni, kas būtu atbilstošs vietējo iedzīvotāju pirktspējai. Nevar salīdzināt cenas pie mums un Rīgā. Viens gaļas pīrādziņš te maksā 14 santīmu, Rīgā – 30 santīmu. Kādi brīnumi būs nākamgad, par to vēl pāragri runāt.
– Kas notika ar interneta kafejnīcu, kas bija viens no pirmajiem "Bučas" pakalpojumiem?
– Interneta pakalpojumi kļuva nerentabli. Nebijām iedomājušies, ka „Lattelecom" pakalpojumi par internetu XXI gadsimtā izmaksās tik lielu naudu. Ja nemaldos, mēnesī kopā ar PVN tas bija 250 latu. Jebkurā gadījumā tā ir ievērojama summa, un ieņēmumi, ko varējām gūt no samaksas par interneta pakalpojumiem, nesedza šo maksu. Barkavieši šo pakalpojumu gribēja, bet sanāca tā, ka nevarējām sabalansēt maksas. Kurš uzņēmējs var strādāt ar zaudējumiem?
– Toties SIA "Buča" tirdzniecības centrs Barkavā ieņem stratēģiski svarīgu vietu.
– Cilvēki jau vienmēr izvēlas savus veikalus. Madonā daudziem patīk iepirkties veikalā "Rimi", "Maxima", Barkavā daļai iedzīvotāju patīk mūsu veikals, kur ir plašāks preču sortiments. Cenas uz kopējā fona nav ne tās dārgākās, ne lētākās, jo turamies vispārējā līmenī. Toties veikala pastāvēšana prasa izdevumus (algas, elektrība, saldētavas), un, lai uzņēmums varētu attīstīties, nevis tikai cīnīties par izdzīvošanu, ir rūpīgi jārēķina. Īpašnieks nav īrnieks, viņš nevar salikt visu koferītī un vienā jaukā dienā "pacelt cepuri".
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.12.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto