Kad izdzirdam vārdu startaps jeb jaunuzņēmums, pirmā asociācija noteikti nav tēja, taču tieši uzņēmums SIA „Plūkt", kas piedāvā ar rokām plūktu ziemeļu pļavu augu tēju, šovasar 16 jaunuzņēmumu konkurencē ieguva godalgoto 2. vietu Eiropas studentu jaunuzņēmumu konkursa finālā JA Europe Enterprise Challenge.
Šo panākumu Madonas novads var uztvert arī kā savējo, jo tieši Praulienas pļavās lasītie augi nonāk „Plūkt" ražotajās tējās, un arī pats jaunuzņēmums ir reģistrēts un darbojas mūsu novadā. SIA „Plūkt" valdes locekle MĀRA LIEPLAPA min, ka doma par šāda uzņēmuma izveidošanu radusies, kad nepilnu mēnesi pavadījusi mācībās Ķīnā.
– Tur saskatīju nišu, kuras nav Latvijā, proti, ka zāļu tēja ir ikdienā lietojams produkts, ko var dzert, nevis lai mazinātu galvassāpes vai cīnītos ar kādu citu veselības likstu, bet gan lai vienkārši baudītu. Sapratu, ka Latvijā neko tādu šobrīd nepiedāvā un mēs varētu izveidot produktu kategoriju, kuru raksturotu kvalitatīvs produkts un spēcīgs dizains. Orientējamies uz eksportu, taču „Plūkt" tējas pieejamas arī vietējā tirgū – šobrīd lielveikalā „Stockmann", drīzumā arī „Elkor", kā arī internetveikalā www.plukttea.com. „Plūkt" tēja ir ikdienā lietojams produkts, taču orientēts uz labi situētu klientu. Kartona iepakojumā fasētā izberamā tēja paredzēta vidējam segmentam, savukārt metāla kārbās pildītie piramīdas maisiņi ir premium produkts.
– „Plūkt" nav nejauši izvēlēts uzņēmuma nosaukums, bet pārdomāti veidots zīmols. Kā līdz tam nonācāt?
– Nosaukuma izvēle bija sarežģītākais posms, kas prasīja visvairāk laika un sadarbību ar dizaineriem. Kad sapratām, ka vēlamies pozicionēt savu produktu galvenokārt uz eksportu, vārds „plūkt" bija perfekts variants. Bija nepieciešams nosaukums, kas būtu saprotams un viegli uztverams starptautiski. Angļu valodā vārda plukt nozīme ir vākt, ievākt. Arī, ievietojot tējas maisiņu ūdenī, rodas skaņa „plunkšķ", kas ir līdzīga nosaukumam, līdz ar to tā ir papildu asociācija ar mūsu produktu. Runājot par iepakojumu, cilvēkam, paņemot to rokās, nerodas jautājums, kas atrodas iekšā. Uz iepakojuma ir gan herbārijs, gan vizuāli norādīta tējas izcelsmes vieta un īss apraksts par produktu.
Kopumā zīmola „Plūkt" izstrāde prasīja deviņus mēnešus, kas ir ilgs laiks, taču darbu ar ārvalstu partneriem uzsākām vēl prototipa stadijā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja ko mainīt. Ir ļoti būtiski, kā produkts tiek iepakots. Ja iepakojums nebūs pārdomāts un arī zīmols vājš, pat augstas kvalitātes produktu būs grūti pārdot. Zīmolam ir jāattaisno produkta cena. Ne visiem produktiem nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus zīmola izveidē, loģistikā vai citos virzienos.
– Aktīvi strādājat uz Āzijas tirgu. Vai grūti tajā ielauzties?
– Sākotnēji centāmies vairāk komunicēt ar tirdzniecības tīkliem, tikos arī ar Ķīnas lielajiem izplatītājiem. Radot „Plūkt" zīmolu, sapratām, ka vairāk tomēr vajag fokusēties uz tiem, kurus interesē kaut kas jauns, neierasts, un tie ir tējas meistari. Šobrīd sadarbojamies ar tējas meistariem Ķīnā, Austrālijā, Singapūrā. Viņi uztver „Plūkt" tējas kā līdzekli tējas maisījumu gatavošanai. Esam sapratuši, ka pašlaik pamatā jāizvēlas šis sadarbības ceļš un jāstrādā ar cilvēkiem, kuri jau paaudžu paaudzēs savu dzīvi saistījuši ar tēju. Ja viņi atzīst, ka produkts ir labs, cena jau vairs nav tik noteicoša. Ar jau esošo kontaktu starpniecību atrodam jaunus.
Jaunuzņēmumiem ir jāraugās uz eksportu, taču vienlaikus jāapzinās, ka ārvalstu tirgu iekarot būs grūti. Ja ir nedrošība par sava produkta eksportspēju – jāsāk ar Baltiju, kas ir pietiekami plašs tirgus. Tālāk priekšroka tām valstīm, kas ir līdzīgas mūsu reģionam, jo tad mazāk līdzekļu jāiegulda mārketingā. Iesaku aktīvi apmeklēt pasākumus, konferences, lai pēc iespējas ātrāk iekrātu jaunus kontaktus, kas ir jaunuzņēmuma veiksmīgas attīstības pamatā.
– Meklējot sadarbības partnerus un noieta tirgu, nācās saskarties ar atšķirīgo sarunu vešanas kultūrā?
– Protams. Jāapzinās, ka Tālo Austrumu tirgus nekad nepielāgosies mums – mums būs jāpielāgojas tam. Pasniegt vizītkarti ar abām rokām, paklanīties pietiekami dziļi, piecelties no galda vienlaicīgi ar sarunu partneri – šīs ir tikai dažas nianses, kas jāpārzina, lai sarunās nenošautu greizi. Latvijas uzņēmēji kopumā šajās valstīs tiek atzīti par uzticamiem partneriem. Vērtējot savu pieredzi, Latvijas uzņēmumiem ir vērts savu skatu vērst uz Tālo Austrumu tirgu, taču es neieteiktu sākt ar Ķīnu. Japāna vai Dienvidkoreja – jā, bet sākt ar Ķīnu noteikti nerekomendēju.
– Jūnija nogalē piedalījāties Eiropas studentu jaunuzņēmumu finālā Europe Enterprise Challenge, kas pulcēja 16 labākās Eiropas studentu jaunuzņēmumu komandas, un ieguvāt 2. vietu. Gūtais panākums gandarī?
– Lai līdz tam nonāktu, bija jāveic pamatīgs priekšdarbs – jāsagatavo viegli uztverama prezentācija par uzņēmuma darbību un attīstības vīziju. Vēlāk jau dzīvajā vajadzēja prezentēt uzņēmumu, notika intervija ar žūriju un beigās izstāde, kur žūrija slepeni vērtēja gan uzņēmumu stendu noformējumu, gan komunikācijas prasmes ar izstādes apmeklētājiem. Gan Latvijas, gan Eiropas konkursā lielākoties konkurējām ar IT jomas uzņēmumiem, ar ko ir ierasts asociēt start-up uzņēmumus. Mūsu uzdevums bija lauzt šo pieņēmumu un parādīt, ka arī esam inovatīvs uzņēmums, tikai savā nozarē. Jutāmies šai jaunuzņēmumu sabiedrībai piederīgi un apzināti gājām uz pirmo vietu. Mūsu spēks bija konsekventi ieturētajā produkta dizainā, kā arī pozitīvajā attieksmē pret cilvēkiem. „Plūkt" gadījumā cilvēkus uzrunāja divas smaidošas meitenes – es un Sindija Pasternaka -, kuras piedāvāja tik tradicionālu produktu kā tēja, taču pavisam jaunā līmenī. Pieļauju, ka tieši šis savādāk bija mūsu priekšrocība.
Prieks, ka tikām novērtēti un dalība finālā ļāva plašu cilvēku auditoriju iepazīstināt ar mūsu uzņēmumu un tā produktu (tējām bija labs noiets). Žūrijā bija arī investori no Lielbritānijas, ar kuriem ir pirmās iestrādes tālākai sadarbībai. Reklāma un gūtie kontakti ir lielākais ieguvums no šī pasākuma.
– Zīmols ir izveidots, kontakti ar sadarbības partneriem nodibināti, pirmie produkcijas noņēmēji ārvalstīs sameklēti. Ko tālāk?
– Tālāk ir pats sarežģītākais – iekārtu iegāde, ko plānojam īstenot šā gada rudenī, lai paši varētu nodrošināt visus ražošanas procesus. Šobrīd strādājam ar otru produktu grupu – beramo tēju, kas jau ir pieejama tirdzniecībā.
No konkursa žūrijas saņēmām daudz vērtīgu ieteikumu un padomu. Piemēram, mums teica, ka esam ļoti skandināviski gan sava produkta noformējumā, gan kopējā pieejā un biznesa stratēģijā. Līdz ar to kā savu mērķa tirgu esam noteikuši arī Zviedriju un Somiju. Sarežģīti, ka Skandināvijā ir piesātināts tējas tirgus, taču tur nav pieejama augstas kvalitātes augu tēja, kas būtu fasēta maisiņos. Katrā ziņā ieiet šajā tirgū ir vieglāk, nekā censties pārliecināt, piemēram, portugāļus, ka viņiem jāsāk dzert tējas, kas no uzņēmuma prasītu jau pavisam citu stratēģiju un pieeju.
– Kas, tavuprāt, ir svarīgākais sākumposmā, kad potenciālajam uzņēmējam vēl ir tikai ideja? Kādiem jābūt pirmajiem soļiem?
– Svarīgākais ir negaidīt ideālo brīdi, kad visi apstākļi būs piemēroti tam, lai sāktu darboties. Iztēlojies, sāc īstenot un, kolīdz ir gatavs pirmais uzmetums, pārbaudi to. Šādi strādājot, var izvairīties no lielākām kļūdām nākotnē. Jaunuzņēmuma būtība ir darboties ātri – izdari, iegūsti atsauksmes, uzlabo un nonāc pie labāka produkta vai pakalpojuma. Šī ir preventīva pieeja, kas samazina iespējamās izmaksas. Paralēli tam meklē katru iespēju, kas var palīdzēt attīstīt, popularizēt savu uzņēmumu, lai arī kādā stadijā tas atrastos. Mums tas ir ļoti palīdzējis.
Runājot par saņemtajiem atbalsta mehānismiem, tās galvenokārt bija LIAA tirdzniecības misijas, konferences un darbošanās Madonas biznesa inkubatorā. Aktīvi piedalos LIAA un LTRK organizētajos pasākumos, tādā veidā arī popularizējot „Plūkt" zīmolu. Finansiālu atbalstu esam saņēmuši no Madonas novada pašvaldības ideju konkursa „Madona var labāk!", kā arī tika piesaistīts LEADER programmas finansējums.
– Šobrīd uzņēmums „Plūkt" tikai uzsāk savu dzīvi. Kur savā attīstībā redzi to nonākam pēc 10 vai 15 gadiem?
– Ilgtermiņā vēlamies darboties arī ASV tirgū, kur augu tējas ir relatīvs jaunums, tādēļ viens no mērķiem ir tirdzniecības pārstāvju piesaiste šajā valstī. Vēlamies savu produkciju redzēt skandināvu lielveikalu ķēdē „COOP", visos „Stockmann" veikalos, kas būtu laika izteiksmē tuvāks mērķis. Kā potenciālie noieta tirgi ir Lielbritānija un Nīderlande, kas ir izteikti tējas patērētāji. Paralēli vēlamies panākt, lai „Plūkt" tējas aizvien plašāk tiktu izmatotas kā tējas rituāla sastāvdaļa. Tas veicinātu „Plūkt" tēju noietu, tai pašā laikā veidojot tējas kultūru, kas, manuprāt, ir liela pievienotā vērtība.
27.07.2018