Lauku īpašumā “Urķi”, kas atrodas Bērzaunes pagastā, saimnieko RIGONDA SIRSNIŅA. Viņa ir dzimusi vietējā, mācījusies Bērzaunes pamatskolā, bet pēc tam Rankā apguvusi pavāra prasmes. Viņas vecmamma par vecāko pavāri strādājusi Grostonas skolā, un acīmredzot patika šiverēties virtuvē Rigondai ir mantota no omītes.
– Mājražotāja esmu jau piecus gadus. Dzīvojot laukos, ar kaut ko ir jānodarbojas, un, tā kā man ir mazie dzīvnieki – jēri un truši -, daru to, ko pati varu padarīt. Trušus audzēju kopš 2004. gada, braucu ar viņiem arī uz izstādēm, bet nu jau tas viss ir pagājis. Tā kā citu veidu, kā realizēt trušu gaļu nav, esmu sākusi to pārstrādāt dažādos produktos. Pirms diviem gadiem PVD reģistrēju pati savu, nelielu trušu kautuvi. Gatavoto produkciju pārdodu tirgū – katru piektdienu tirgojos "Konzumā". Klienti, kuri jau iecienījuši manus labumus, regulāri nāk tos iegādāties. Būšu sastopama arī Kartupeļu svētkos septembra beigās, savukārt sestdien aizbraukšu patirgoties uz Aizkraukli. Sākotnēji braucu uz Gulbeni, bet, kad parādījās vīruss, tas pajuka. Domāju ziemā atsākt atkal turp doties. Esmu tirgojusies arī Balvos. Vasarās ar tirgošanos ir jāpiebremzē, jo man nav vitrīnu, kurās produktus uzglabāt. Uz Madonu iepirkties brauc cilvēki gan no Aizkraukles, gan Gulbenes, citi prasa, vai es nebraucu uz tālākām vietām. Gatavoju gan truša ruleti, gan "viltoto zaķi", kotletes un frikadeles. Gribas, lai cilvēki izbauda dažādību. Bet putraimu desas ir tas produkts, ko klienti iecienījuši visu gadu un labprāt ēd neatkarīgi no gadalaika. Kā jaunumu esmu iecerējusi gatavot kartupeļu desas, kas līdz šim ne pie viena cita ražotāja nav iegādājamas, tas ir rets produkts. Savukārt no truša gaļas frikadelēm izdodas garda pašmāju zupa, – ar savu arodu iepazīstina Rigonda Sirsniņa.
Viņa savu nodarbošanos vada vienpersoniski, palīgu Rigondai nav, un visus pienākumus, kas saistās ar produkcijas gatavošanu, sieviete veic pati. Truša gaļu iecienījušas gan jaunās māmiņas, kuras piebaro bērnus, un arī gados vecākie cilvēki. Rigondas piedāvātā produkcija kādam var nešķist pārāk plaša, bet, ja pie tās sagādes strādā viens, darba pietiek atliku likām. Piemēram, kartupeļu desu pagatavošana aizņem daudz laika. Turklāt tām jāpievērš liela uzmanība, tāpat kā putraimu desām – jārauga, lai desas nepārplīst, jo uz tirgu gribas aizvest pašus skaistākos un acij tīkamākos produktus. Rigonda norāda – ja dara vienu darbu, tad pa īstam un līdz galam pievēršas tikai tam. Vairākas lietas vienlaikus paveikt ir visai grūti. Trešdienas un ceturtdienas ir produkcijas tapšanas dienas. Kartupeļu desas top no samaltas gaļas un kartupeļiem, sāls, pipariem, ķiplokiem un sīpoliem. Visiem trušu gaļas izstrādājumiem klāt tiek liktas arī vienas un tās pašas garšvielas. Sagatavotās desiņas tiek liktas vārošā ūdenī un visu laiku karsētas, rūpīgi uzmanot, bet neuzvārot. Esot "jānoķer" īstais moments, kad desiņas jāņem no ūdens laukā un jāliek cepties uz pannas. Kad tās apceptas, katrs pēc savām vēlmēm bauda gardumu vai nu ar majonēzi, vai kečupu un dārzeņiem.
– Citi man saka, lai pielieku klāt piparmētru, vēl daži iesaka desās ielikt griķus, bet es to nedarīšu. Es savu produkciju gatavoju tā, kā esmu pieradusi, un, ja kādam ir savas vēlmes, var pamēģināt pats tādā veidā pagatavot. Arī ar garšvielām eksperimentus neveicu, pieturos pie vienkāršā un labi zināmā. No truša aknām sacepu plācenīšus, tie arī ir ļoti iecienīti. Ne visiem gribētājiem to vienmēr pietiek – sanāk gluži vai laimes spēle, kad kāds dabū kāroto un citiem atkal nepaliek. Tie, kuri līdz šim nav izmēģinājuši kartupeļu desas, pēc to nogaršošanas secina, ka labāk tomēr viņiem patīkot putraimu desas, savukārt citi atkal nākamajā reizē atnāk un prasa, lai kartupeļu desas iedodu daudz. Man pašai arī it kā vairāk garšo kartupeļu desas, bet patīk arī putraimu. Mazās devās jau viss ir labs. Turklāt pašu audzēta un bioloģiska produkcija ir atzīstama un veselīga – tīra, bez rūpnieciskiem piejaukumiem. Nākotnē plānoju sortimentu paplašināt ar kūpinātām truša gaļas desiņām, bet pirms tam atkal vajadzēs iziet PVD pārbaudes. Skatīšos, kā plāni iegrozīsies. No truša gaļas var pagatavot daudz un dažādas lietas, arī galertu un mazas karbonādītes, ja kāds pasūta. Esmu gatavojusi arī aknu pastēti, bet, tā kā tagad topā ir plācenīši, līdz tai nemaz netieku. Jāskatās, kas kurā brīdī klientu vidū ir vairāk pieprasīts, – stāsta Rigonda.
Viņa norāda, ka lauku vidē dzīvojošam mājražotājam tikai ar vietējo klientu loku vien nepietiek – ir jādodas piedāvāt savu produkciju tālāk. Rigonda saņēmusi ieteikumus doties arī uz Valmieru un Smilteni, bet viņa pagaidām nav saņēmusies tik tālu doties.
Jautāta, vai nav plānots pieteikties kādam projektam, kas palīdzētu sekmēt mājražošanu, Rigonda atbild, ka patlaban piedalās projektā "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības", un tas ir orientēts uz aitām. Kad tas beigsies, varbūt dzimšot ideja par kādas iekārtas iegādi, kas palīdzētu mazliet atvieglot ikdienas darbu. Rigonda Sirsniņa spriež – katram uzņēmējam ir savi izaicinājumi un problēmas, viss atkarīgs no darbības sfēras, apjoma, dzīvesvietas, klientu loka un iespējām.
15.09.2023.