Dzelzavas pusē par pavasara sākumu sūdzēties nevarēja – ātri pazuda sniegs, laiks pieturējās saulains, un tīrumi drīz vien bija apstrādājami. Liela daļa lauksaimnieku aprīļa beigās jau visas rūpes veltīja graudaugu sējai. Arī dāņu kopuzņēmums SIA "Agro Dzelzava" sēju sāka agri – 21. aprīlī, bet, mainoties laika apstākļiem, kļūstot vēsākam un lietainākam maija sākumā, ne visi tīrumi jau apsēti. Vasarājiem atvēlētā platība sniedzas līdz 700 ha.
SIA "Agro Dzelzava" pārvaldnieks Normunds Zariņš iepazīstināja, ka lauksaimniecības uzņēmumā "Agro Dzelzava" graudaugi, zālāji un lopbarības platības pavisam aizņem ap 1400 ha, zeme ir gan īpašumā, gan nomā. SIA "Agro Dzelzava" ir divi virzieni: piena lopkopība un augkopība. Graudaugu kultūras sēj un audzē gan lopbarībai uzņēmuma ganāmpulka vajadzībām, gan pārdošanai, gan nedaudz – sēklai.
Šopavasar jāapsēj ap 700 ha labības tīrumu. Pārsvarā augs vasaras kvieši, vasaras rapsis – 45 ha, mieži – ap 40 ha. Vēl uzņēmumā ap 450 ha audzē arī ziemājus, pārsvarā ziemas kviešus, rapsi – 116 ha.
Kad pagājušā gada rudenī pārvaldniekam Normundam Zariņam vaicāju par rapša sējumiem, viņš izteicās skeptiski: – Ja nākamgad būs labs ražas birums – vismaz 5 t/ha, tad būs labi. Kamēr nekas nav izaudzis, tas, ka lauks rudenī labi izskatās, maz ko dod. Pirms ziemas ir viens stāsts, pavasarī – cits. Tā arī izrādījās – nevar pirms laika priecāties.
– Ziemāji bija iesēti optimālajos termiņos, rudenī lauki izskatījās labi, bet ap 100 ha platību nebija izturējušas ziemošanu. Viens tīrums bija pārziemojis, kāds cits, kas iesēts nākamajā dienā, – patukšs. Bija pat tā, ka, ziemas kviešus un rudzus iesējot vienā dienā, viens tīrums pavasarī izskatījās labi, otrs – jāpārsēj. Agronomi strīdas, kāds tam ir izskaidrojums. Arī rapša sējumiem, kas pirms ziemošanas šķita ļoti labi, pagājusī ziema ne visai patika. Nav tā, ka jāpārsēj, bet ir daudzas vietas, kur sējumi ir izslīkuši, izsutuši. Rapsis ir kultūra, kas ir jutīga pret laika apstākļu ietekmi. Dānijā jau nav tādu bargu ziemu, kā pie mums, kad ziemas labība izsalst. To, ka ir kas jāpārsēj, īpašnieki uztvēra normāli, jo redzēja, kāda te bija sniegiem bagāta un auksta ziema. Pret laika apstākļiem jau nevar cīnīties, – situāciju raksturoja SIA "Agro Dzelzava" pārvaldnieks Normunds Zariņš.
Kad aprīļa beigās pabijām Dzelzavā, no vasarājiem "Agro Dzelzava" tīrumos sēja vasaras kviešus – šķirni ‘Fazāns', ko nācies pirkt. Ir arī otra šķirne, ko audzēs nākamā gada sēklai, lai nebūtu jāpērk.
Pārvaldnieks dalījās domās, ka, lai arī šis lauksaimniekiem solās būt ekonomiski saspringts gads, pagājušais gads tomēr bija daudz grūtāks.
– SIA "Agro Dzelzava" otra nozare ir piena lopkopība, pienu pārdodam a/s "Smiltenes piens". Visi lauku ražotāji zina, cik zemu pērn noslīdēja piena cena, arī graudu iepirkuma cena bija sarukusi. Mūs glāba tas, ka lopbarību izaudzējam un gatavojam paši, graudus izlaidām caur fermas ganāmpulku. Lai gan šis gads vēl tikko sācies, jau var secināt, ka nebūs viegli tiem, kas ir tikai graudu audzētāji. Nevar paredzēt, kāda būs raža, kāda – graudu iepirkuma cena (tāpēc arī rudenī būs cits stāsts), bet piena iepirkuma cena šogad palielinājās. Šobrīd ir tā, ka nav jāiespringst, vai būs, par ko nopirkt degvielu (akcīzes nodokļa atmaksu gan samazināja), bet ir vajadzīgi arī minerālmēsli, jānopelna darba algas. Tā ka viss jārēķina.
Normunds Zariņš atklāja, ka par pārvaldnieku strādā jau no tā brīža, kad dāņu uzņēmēji iegādājās saimniecību Dzelzavā. – Esmu Valmieras puika, kaut tagad dzīvoju Ventspilī. Pabeidzu ģimnāziju, pabiju Dānijā, kur iepazinos ar dāņu uzņēmējiem, kas piedāvāja kļūt par pārvaldnieku.
Vaicāts par to, ko īpašnieki palīdz mainīt saimniekošanas uzlabošanai, viņš atzina: – Mudina domāt jaunus risinājumus. Ir jau viņiem sarežģīti iejusties un izprast Latvijas situāciju. Ir viens dānis, kas ilgus gadus strādājis Latvijā, palīdz apgaismot, kā te notiek ar tendencēm laukos, cenu politiku, kā var būt tā, ka strādā un nevar nopelnīt. Liekas, ka brīžiem, kad es stāstu, man negrib ticēt, jo, lūk, ja Dānijā ir tā, kāpēc gan Latvijā ir citādi. Es savukārt atbildu, ka te ir Latvija, nevis Dānija. Attiecībā uz piena lopkopību – viņiem ir savi zootehnikas speciālisti, kas atbild par stratēģiskiem lēmumiem. Pagājušajā gadā, piemēram, ganāmpulku samazinājām. Darba ražīgumu kāpinām, bet ideālais variants vēl nav sasniegts. Stratēģiskajos plānos ir arī attīstības vīzija – liela kompleksa celtniecība Dzelzavā, kur visi lopi atrastos vienuviet.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto