"Stars" jau rakstīja, ka visos Madonas novada pagastos novembrī Madonas novada pašvaldības pārstāvji aicināja uz tikšanos uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un aktīvos iedzīvotājus, izzinot priekšlikumus, kā veicināt uzņēmējdarbības vidi gan pagastā, gan novadā. Noslēdzošā saruna ar uzņēmējiem norisinājās 29. novembrī Madonā.
Uz tikšanos Madonā ieradās Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons, Madonas pilsētas attīstības nodaļas vecākā speciāliste uzņēmējdarbības jomā Ilze Vogina un Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. Uzņēmēju interese gan tika gaidīta daudz lielāka, jo ieradās vien ap 20 pārstāvju.
Pasākumu atklāja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, norādot, ka tikšanās laikā pagastos jau ir uzklausīts daudz ideju, ko pašvaldība savu kompetenču robežās varētu darīt vairāk, labāk un citādāk. Tas ir nepieciešams, lai, plānojot 2020. gada budžetu, tiktu ņemti vērā priekšlikumi.
– Gribam uzzināt, kas ir tā sāpe, ko varam palīdzēt uzņēmējdarbības atbalstīšanā, kā arī redzējumu par mūsu pilsētas attīstību nākamā gada budžeta ietvaros un arī tālākā nākotnē, – sarunas tēmu iezīmēja Ivars Miķelsons.
Ilze Vogina atgādināja par Madonas novada pašvaldības atbalsta instrumentiem, kas jau ir, – biznesa ideju konkurss "Madona var labāk!", uzņēmēju sadarbības projektu konkurss un grantu konkurss "Sertifikācijas un standartu ieviešana uzņēmumā", jau septīto gadu – jauniešu nodarbinātības projekts vasarā (uzņēmējs piedāvā darba vakanci, pašvaldība finansē jaunietim vecumā no 16 līdz 25 gadiem darba samaksu). – Esam īstenojuši arī vairākus Eiropas projektus uzņēmējdarbības infrastruktūras uzlabošanai (piemēram, ceļš uz Saukas kūdras purvu, pievedceļš Sauleskalnā uz vairākiem uzņēmumiem Kārļa ielā, tiek īstenots projekts par industriālā parka izveidi Sauleskalnā un biznesa centru Madonā, kā arī pievedceļu izbūvei uz uzņēmumiem Bērzaunes pagastā). Otra iespēja bija LAD projektu konkurss, kur pašvaldība, izvērtējot saimniecisko objektu izvietojumu, lauku ceļus, atjauno grants ceļu segumu uz lielākajām lauku saimniecībām. Novada uzņēmējiem tiek sniegts arī atbalsts, lai piedalītos dažādās izstādēs, sedzot aprīkojuma nomas maksu. Šogad ir arī uzņēmēju kategorijas, kas var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, – informēja Ilze Vogina.
Guntis Ķeveris atgādināja, ka tad, kad uzņēmēji ir griezušies ar priekšlikumu sakārtot dažādas infrastruktūras vietas, tas arī tiek izdarīts. Tā, piemēram, pēc SIA "Damaksnis" rosinājuma sakārtots ceļa posms, kas bija kritiskā stāvoklī. Šobrīd ar vairākiem uzņēmumiem ir ievadītas sarunas par centralizētās siltumsistēmas pievadīšanu, kur pašvaldība sniedz daļēju atbalstu šai iniciatīvai. Privātajā sektorā atbalstu sniedza Eiropas projekts. Palīdzība tiek sniegta arī teritoriju, laukumu saslaucīšanai, jo ir specializētā tehnika. – Jūs, uzņēmēji, no malas redzot tās lietas, kas jāsakārto, kas jāpielabo, dariet to zināmu, un pašvaldībai mūsu visu vēlmes ir jāīsteno. Ja viens otram pametīsim idejas, domāju, ka mūsu Madona no tā tikai iegūs, – sacīja Guntis Ķeveris.
Daudz priekšlikumu bija Jurim Jātniekam, kas kādreiz vadīja Madonas uzņēmēju apvienību. Viņš rosināja pilnveidot mājaslapu internetā www.businessmadona.lv, lai izceltu mūsu stiprās puses, lai potenciālie investori uztvertu, kādēļ būtu vērts šeit investēt, pilnveidot uzņēmumu datu bāzi, lai ieinteresētu potenciālo klientu. Tika rosināts arī veicināt informācijas apriti par "Ražots Madonas novadā". Te izvērtās diskusija, un Ilze Vogina dalījās viedoklī. Proti, sākumā, lai veicinātu ražotāju kooperāciju "Ražots Madonas novadā", impulsu deva pašvaldība, taču tagad ražotāju apvienībai būtu jāizveido sava biedrība, jāizvirza savs līderis, kas kūrē darbu, un iniciatīvai būtu jāpāriet ražotāju rokās. Ja uzņēmēju grupa "Ražots Madonas novadā" gribēs kopīgi doties uz pasākumiem, tad pašvaldība atbalstīs. Taču no pašiem uzņēmējiem tiek gaidīta lielāka iniciatīva.
Uzņēmējs Māris Štrombergs pauda savu uzskatu: – Atgriežamies pie vecās sistēmas – radījām uzņēmējdarbības nodaļu ar cilvēkiem, kas visu kužināja un sakustināja, bet tagad iesim atpakaļ – vienojieties paši, dariet visu paši. Tas viss jau ir izspēlēts. Pašiem uzņēmējiem nekas nesanāk, jo viņi ir aizņemti, tāpēc vajag vienu, kas visu laiku baksta un piedāvā. Uzņēmēji ir diezgan kūtri ļaudis, jebkurā gadījumā – viņi ir arī cits citam konkurenti.
Henrihs Circāns rosināja: – Manuprāt, ieguldīts diezgan daudz, lai izveidotu zīmolu "Ražots Madonas novadā", taču esmu redzējis arī situācijas, kad radās priekšstats, ka, izņemot Ilzi, nevienam nekas nav vajadzīgs. Nevar būt tā, ka dome visu laiku būs kā mamma un skraidīs taujājot – vai jums, ražotāji, nevajag to vai šito. Platforma ir izveidota, ideja darbojas, tad tikai – uz priekšu!
Diskusijā iesaistījās Ivars Miķelsons, kas piebilda: – Pats esmu uzņēmējs, zinu, kāda dinamika ir uzņēmējdarbībā, un visu paspēt nevar.
Savukārt Madonas patērētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars rosināja sarunai par mazo un vidējo ražotāju situāciju: – Kādreiz tomēr reizi mēnesī ražotāji satikās. Nesaejot kopā, baidos, cik ilgi pastāvēs stends lielveikalā "Maxima XX". Jūtama ražotāju pasivitāte, bet savas lietas būtu jāpārrunā.
Viņš izcēla arī svarīgo tēmu – vienotais pašvaldības iepirkums: – Tie ir dārzeņi, augļi, maize, piens. Prasītos, lai novadā saražotie produkti arī novadā tiktu patērēti, lai arī ražotājam būtu kāds atbalsts. Nevienam nav jāstāsta, cik "viegli" noturēties lielajā tirgū. Vienotais iepirkums pie mums, manuprāt, vēl ir jāsakārto, jāizstrādā nolikums. Varbūt vajadzētu arī padebatēt, sasaukt ražotājus.
SIA "LIAN Gaismas reklāmas" pārstāve Linda Ļuļēna aicināja darīt zināmus arī pašvaldības iepirkuma procedūru kritērijus, jo nereti uzņēmums saņem cenu aptaujas konkrētiem iepirkumiem Alūksnes, Gulbenes un citos novados (piemēram, suvenīru izgatavošana, vides reklāmas pasūtījumi).
Vērtīgs bija IK "Aleksale" īpašnieka Alekseja Aleksejeva priekšlikums par to, ka varētu veidot (tas būtu tehniski iespējams) kopīgu platformu "Ražots Madonas novadā", kur katrs uzņēmējs varētu reģistrēties un pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Tas būtu kā e-veikals, jo mūsdienās daudzi izvēlas tiešsaistes vidi, vienlaikus arī varētu rosināt uzņēmumus sniegt par sevi datus, jo ne katrs to vēlas.
Uzņēmēji atzinīgi novērtēja jauniešu nodarbinātības projektu, kur daudzi atraduši labus palīgus vasarā.
06.12.2019.