Aprīļa nogalē, atsaucoties uz sadraudzības pilsētas aicinājumu, Boržomi apmeklēja Madonas novada pašvaldības delegācija.
Pašvaldības pārstāvju delegācija desmit cilvēku sastāvā (novada uzņēmēji un domes pārstāvji) piedalījās Madonas-Boržomi uzņēmēju forumā 26. aprīlī, kā arī apmeklēja Latvijā (un ne tikai tajā) labi zināmā „Borjomi" minerālūdens rūpnīcu, tikās ar rūpnīcas vadību, kā arī pārrunāja pasākuma „Boržomi pikniks" rīkošanu Madonā pilsētas svētku ietvaros.
Apgrūtina attālums
Ar Boržomi Madonas novada pašvaldība sadarbības līgumu noslēdza 2013. gada 25. augustā, un gan pirms, gan pēc tā noslēgšanas jau ir notikušas vairākas savstarpējās vizītes dažādos līmeņos. Centrālais aprīlī notikušās vizītes pasākums bija jau minētais uzņēmēju forums, kurā piedalījās pārstāvji arī no Boržomi kaimiņos esošajām pašvaldībām.
– Foruma mērķis bija savstarpēji iepazīstināt abu pušu uzņēmējus un pārrunāt iespējamos sadarbības virzienus. Pašlaik sadarbībā vistālāk ar ideju par hidroelektrostacijas būvniecību ir pavirzījies Māris Štrombergs, kuru varētu dēvēt pat par krusttēvu mūsu sadarbībai. Tika apmeklēta arī Gruzijas enerģētikas ministrija Tbilisi, kur pārrunājām konkrētus projektus un likumdošanas nianses. Ceru, ka šī iecere īstenosies, jo tad tiktu atjaunota pirmā Krievijas impērijā būvētā elektrostacija, kas patlaban nedarbojas. Ir saglabājusies vēsturiskā ēka, taču tā ir sliktā stāvoklī. Upīte, kura HES apgādā ar ūdeni, un ēka atrodas kultūrvēsturiskā, kā arī dabas aizsardzības zonā. No Gruzijas kultūras ministrijas akcepts jau saņemts, ar nosacījumu, ka ēkā tiek ierīkots muzejs. Savukārt ar dabas aizsardzības jautājumiem vēl tiek strādāts. Ja Mārim Štrombergam izdotos atjaunot vēsturisko HES, tas būtu ne tikai panākums uzņēmējdarbības sadaļā, bet arī emocionāli pozitīvs notikums mūsu abu pašvaldību sadarbības turpmākajā attīstībā. Kopumā kā būtisks šķērslis veiksmīgai sadarbībai uzņēmējdarbības sadaļā jāmin sarežģītais ceļš, kādā preces no Latvijas nokļūst Gruzijā un otrādi. Tas ir traucējošs faktors, ar ko uzņēmējiem noteikti jārēķinās. Priecē, ka Gruzija ir Eiropas Savienības asociētā valsts un jau šovasar varētu atcelt vīzu režīmu. Latvijai ar Gruziju jau šobrīd tāds ir, taču šogad arī Gruzija pie tā varētu tikt, kas atvieglotu tūristu nokļūšanu pie mums. Jāpiebilst, ka gruzīni savstarpējā saskarsmē ļoti augstu novērtē mūsu – Latvijas un Baltijas valstu kopumā – atbalstu Gruzijas virzībai uz Rietumiem, tostarp Eiropas Savienību (ES). To, kā arī pateicību par Baltijas valstu atbalstu kara laikā vairākkārt uzklausīju ne tikai no mūsu sadarbības partneriem Boržomi, bet arī no citiem gruzīniem, – stāstīja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas Boržomi apmeklēja pirmo reizi.
Pievilcīgs tūristu galamērķis
Joma, kur sadarbība būtu iespējama plašāk, ir tūrisms. Boržomi savulaik, 19. gadsimta otrajā pusē, uzplauka tieši kā kūrortpilsēta, un par spīti vēstures līkločiem, no kuriem vissmagāk Boržomi ietekmēja nesenais karš ar Krieviju, pilsēta šo jomu cenšas noturēt. Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs atzina, ka tieši ar tūrismu Boržomi saista savu attīstības scenāriju un tieši tūrisma objektos – kūrvietās, atpūtas bāzēs, viesnīcās – tiek veikti ieguldījumi. Gruzīni cer, ka pieaugums tūristu plūsmā gaidāms gan no NVS, gan ES valstīm.
– Kādā no apmeklējuma dienām satikām tūrisma firmu pārstāvju grupu no Kazahstānas, kuri bija atbraukuši, lai iepazītos ar Boržomi piedāvājumu tūrisma jomā. Sakarā ar rubļa (gan Krievijas, gan Kazahstānas) kursa svārstībām šo valstu iedzīvotāji meklē, viņuprāt, lētākus un ģeogrāfiski netālu esošus tūrisma galapunktus. Lai gan neņemos apgalvot, ka Gruzija ir tas lētākais tūrisma galamērķis, taču tā atvērtība, viesmīlība, ko tur saņēmām, būtu jāizbauda ikvienam, – pastāstīja domes priekšsēdētājs.
Kā neliels ieguldījums abpusējā tūrisma veicināšanā varētu būt arī „Boržomi pikniks", ko katru gadu vairākās pasaules pilsētās aicina rīkot minerālūdens „Borjomi" ražotājs un Boržomi pašvaldība. Pērn „Boržomi pikniks" – visai kupli apmeklēts – notika arī Rīgā.
– Esam ievadījuši sarunas, ka „Boržomi pikniku" pilsētas svētku ietvaros varētu sarīkot arī Madonā. Laika gan nav daudz, taču ceram, ka izdosies pagūt to noorganizēt, ja ne – nākamgad noteikti. Tas būtu mūsu nelielais ieguldījums Boržomi atpazīstamības un potenciālo tūristu intereses veicināšanā – skaidroja Andrejs Ceļapīters.
Ir, ko pamācīties un aizgūt
Domes priekšsēdētājs sarunā ar „Staru" arī dalījās savos novērojumos par Gruziju. Ļoti atzinīgi viņš vērtēja to, ka Boržomi un tās tuvākajā apkārtnē bez Latvijā tik ierastajiem ES struktūrfondiem vai cita veida ārējām investīcijām ir paveikts ne mazums ievērības cienīgu darbu.
– Tie, kas Boržomi bija apmeklējuši jau iepriekš, atzina, ka pilsēta ļoti strauji attīstās. Arī pats par to pārliecinājos. Pie viņiem notiek ielu un ietvju rekonstrukcija, tikai ar krietni vien mazākiem resursiem nekā pie mums. Pat autobānis (tiesa, ne līdz Boržomi, bet pilsētas virzienā) izbūvēts ar kopējo garumu aptuveni 70 km. Tur ir atrisināti arī daudzi no jautājumiem, ar kuriem mēs valstiskā līmenī netiekam galā jau ilgstoši. Kaut vai labi zināmā identifikācijas karte. Latvijā ar tās ieviešanu ilgi mocījās, un tāds samocīts risinājums beigās sanāca, savukārt Gruzijā šo karti var izmantot ne vien personas identificēšanai, bet arī citiem mērķiem. Gan Tbilisi, gan mazākās pilsētiņās un ciemos redzēju elektroniskos termināļus, kurus iedzīvotāji, reģistrējoties ar savām identifikācijas kartēm, var izmantot, lai veiktu maksājumus, kontaktētos ar valsts un pašvaldības institūcijām, sūtītu iesniegumus, kā arī vēl citiem mērķiem. Interesanti, ka šo sistēmu lieto ne tikai jauni cilvēki, bet arī vecāka gadagājuma gruzīni. Otra lieta, ko pamanīju, bija centieni ik uz soļa iedzīvināt atvērtības principu. Tas attiecas gan uz Tieslietu ministrijas ēkā ierīkoto milzu klientu apkalpošanas centru, gan uz stiklotajiem policijas iecirkņiem, kur katrs iedzīvotājs var redzēt policijas dežūrpulti. Katrā ziņā mēs Latvijā no Gruzijas vēl daudz ko varam pamācīties, – savos iespaidos pēc pirmā Gruzijas apmeklējuma dalījās Andrejs Ceļapīters.