24. oktobrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Madonas biznesa inkubatorā rīkoto semināru "Kas ir sociālā uzņēmējdarbība?" apmeklēja biedrību un nodibinājumu pārstāvji, uzņēmēji, pašvaldību darbinieki un interesenti, kam jau ir sociāla projekta ideja vai kuri vēlētos ieviest sociālās uzņēmējdarbības elementus savā biznesā, vai kuri vēl apsver kādu ieceri.
Pasākums notika sadarbībā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju un Britu padomi Latvijā. Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki darbojas visā Latvijā, arī seminārs Madonā norisinājās sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla iniciatīvas ietvaros, kura dalībnieks ir arī LIAA Madonas biznesa inkubators.
– Kas ir vārds "sociālais" un "uzņēmējdarbība", mēs visi zinām, bet ko nozīmē šo vārdu savienojums? – ar vaicājumu semināru atklāja LIAA Madonas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Vabule, dodot vārdu Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktorei Madarai Ūlandei. Vai tā Latvijai ir jauna lieta? Pēc lektores minētā, Latvijā jau darbojas aptuveni 158 sociālie uzņēmumi, bet stāstu par viņiem sabiedrībā nav pārāk daudz. Lielāko sociālo uzņēmumu apgrozījums ir mērāms ap 5 miljoniem eiro gadā, ir tādi, kas nopelna tūkstošus, nav tā, kā pieņemts domāt, ka sociālajā uzņēmējdarbībā neko nevar nopelnīt.
– Kas īsti ir sociālā uzņēmējdarbība? Īsumā – tā ir uzņēmējdarbība ar sociālo mērķi, – iesāka Madara Ūlande. – Sociālajam uzņēmumam, kas ražo preces un pakalpojumus, primārais ir sociālais mērķis un sociālais labums. No grāmatām zinām, ka īpašniekiem ir svarīga peļņa, bet sociālajam uzņēmumam peļņa nav galvenais labums, jo tā aiziet izvirzītajam sociālajam mērķim. Tas nenozīmē, ka jāstrādā brīvprātīgi, ka kaut kas kādam ir jādod par brīvu vai bez maksas, tas nenozīmē arī, ka pakalpojums ir sliktāks. Cilvēks simtprocentīgi darbojas biznesa lauciņā, saprot, kas ir bizness, kā tas darbojas, izprot uzņēmējdarbības spēles noteikumus, taču šis pats cilvēks tikpat ļoti stāv arī sociālo problēmu risināšanas lauciņā, jo zina, ka ar savu uzņēmējdarbību var īstenot sociālus mērķus. Nauda, kas tiek nopelnīta, aiziet misijai, un, saliekot šīs divas lietas kopā, iegūstam sociālo uzņēmēju. Sociālais uzņēmējs nedod ne zivi, ne makšķeri, bet nāk ar sistēmiski jaunu pieeju un risinājumu, ko neviens pirms tam nav izmēģinājis, – skaidroja M. Ūlande, uzskatāmi parādot, kā veidojas saikne kādai no biznesa haizivīm ar, piemēram, māti Terēzi.
Viņa minēja arī labus sociālo uzņēmumu piemērus. Latvijas Samariešu apvienības pakalpojumus izvēlas pašvaldības visā Latvijā, par tiem maksā arī ģimenes. Līdzīgi darbojas Kaņepes kultūras centrs Rīgā, CWA Fashion, kur darbojas cilvēki ar īpašām vajadzībām, Lienes Šomases bērnu un jauniešu studija, Cēsu jaunā sākumskola u. c. Viena igauņu firma palīdz kļūt finansiāli neatkarīgām sievietēm Ganā, jo no viņām iepērk pītos grozus, ko pārdod Igaunijā, Dānijā sociālais uzņēmums "Be my eyes" savieno redzīgos ar neredzīgajiem u. c.
Sociālo uzņēmumu likums Latvijā stāsies spēkā tikai no nākamā gada aprīļa. Tomēr Altum koordinētais atbalsts sociālās uzņēmējdarbības idejām ir pieejams, par ko informēja finanšu institūcijas Altum Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāle.
"BlindArt" strādā, palīdzot Strazdumuižas bērniem
Seminārā ar interesi tika uzklausīta praktiskā pieredze. Par uzņēmuma "BlindArt" darbību stāstīja tā dibinātājs Andrs Hermanis (www.blindart.lv).
– "BlindArt" darbojas kopš 2007. gada – jau 10 gadu. Paši tolaik nesapratām, ka ir tāds formāts kā sociālā uzņēmējdarbība, bet uzsākām darīt, jo tas likās interesanti un noderīgi, un ir arī rezultāti. Mūsu sociālā atbildība ir par neredzīgajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vēlamies viņus iedvesmot, celt viņu pašapziņu un radīt produktus, kas ir noderīgi bērnu attīstībai. Viens uzņēmuma virziens ir projekti, otrs –
produkti. Mums ir bijušas piecas lielas izstādes, sameklēti 28 projektu partneri, ir 34 produkti no trīs produktu grupām, izstrādes stadijā ir vēl trīs produktu grupas. Sākās ar to, ka 2007. gadā noorganizējām izstādi – radošo darbnīcu, kurā iesaistījām Strazdumuižas internātvidusskolas skolēnus fotokolāžu izstrādē. Viņi veidoja fotokolāžas stāstus, izstādes bija Liepājā, Jelgavā, kur iepazīstinājām, ka ir cilvēku grupa, kas to spēj. Paralēli ziedot.lv šim projektam tika saziedots toreiz 10 000 latu, ko novirzījām 10 lasāmo aparātu iegādei. 2014. gadā bija vides reklāmas konkurss, kur beidzamajā dienā iesniedzām pieteikumu – bērnu zīmējumus ar telefonu pārbildējām, parādījām bērnu degsmi un drosmi ar kontekstu "Radi un rādi". Toreiz bija pilna Rīga ar šiem plakātiem. Nākamā izstāde "Redzi mūziku?" notika tirdzniecības parkā "Alfa", kur Strazdumuižas neredzīgie bērni vizualizēja 10 populārākās dziesmas. Atklāšanas pasākumā ieguvām 3005 eiro, ko ieguldījām Strazdumuižas internātvidusskolas zīmēšanas kabineta remontam. No produktiem pirmais bija četru grāmatu sērija neredzīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem, kur ilustrācijas ir taustāmas, daļa teksta – Braila rakstā, sekoja porcelāna šķīvji ar ilustrācijām. Par šķīvjiem saņemto naudu ieguldījām neredzīgo bērnu radošās darbnīcas izveidē. Patlaban Altum esam iesnieguši biznesa plānu, lai apstrādātu audumu un darinātu interjera dizaina lietas, piemēram, pufus, – atklāja Andrs Hermanis, piebilstot, ka sociālajai uzņēmējdarbībai ir daudz pievienoto vērtību vairākos līmeņos un tas būtībā ir sirds projekts. "BlindArt" komandā strādā seši darbinieki.
Pēc informatīvās daļas sekoja diskusija par sociālās uzņēmējdarbības potenciālu un nākotni Madonā.
27.10.2017.