Madonā 9. aprīlī norisinājās viena no noslēdzošajām “Dialoga apļu” cikla sarunām, lai ieklausītos domās un viedokļos par Latvijas nākotni.
Sarunu Madonā rīkoja Valsts kanceleja, biedrība "Latvijas lauku forums" sadarbībā ar fondu atvērtai sabiedrībai "DOTS" un Madonas novada fondu.
Madonas Biznesa attīstības centra 3. stāva zālē piedalījās moderatore – Valsts kancelejas pārstāve, viena no Nacionālā attīstības plāna izstrādātājiem, pārresoru koordinācijas centra attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane, Latvijas lauku foruma pārstāves Anda Šarkovska un Dace Liepiņa-Zuzāne, kā arī Madonas novada fonda vadītāja Jogita Baune un sarunas dalībnieki.
Lai aptvertu vairāk viedokļu, tika uzaicināti dalībnieki no Madonas, Degumniekiem, Cesvaines, Kusas, Praulienas, Ļaudonas, kam dažāda nodarbošanās, vecums.
Māra Sīmane pirms pasākuma pastāstīja, ka kopumā noorganizēti 22 "Dialoga apļi" klātienē Latvijā un viens attālināti ar Eiropas latviešu apvienību un Pasaules brīvo latviešu apvienību. Drīz sāksies visu sarunu apkopošana, lai dotu kopīgu balsi Latvijas cilvēku redzējumam par nākotni. Fonds "DOTS", kas veido sarunu festivālu "Lampa" Cēsīs, un Somijas pieredze "Dialoga apļu" veidošanā iedvesmoja, kā panākt sarunu starp Latvijas iedzīvotājiem, kā mēs gribam dzīvot līdz 2050. gadam.
– Mēs Valsts kancelejā šobrīd spriežam, kā Latvija dzīvos pēc 20-30 gadiem, par ko jāsāk domāt jau tagad, un cilvēkiem ir dažāds skatījums. Ja veic aptauju, domas var uzzināt. Lai veidotu iedzīvotāju viedokļu kopainu, "Dialoga aplī" tiek dota iespēja ikvienam piedalīties atvērtā sarunā par Latvijas nākotni. Mēs nediskutējam par to, kam ir taisnība, mēs ieklausāmies, domājam, saprotam un meklējam kopīgo, – rezumēja Māra Sīmane.
Viņa paskaidroja, ka "Dialoga aplis" ir īpašs pasākuma veids, ar kuru Latviju iepazīstināja somi pēc kovida. Attiecības starp cilvēkiem bija mainījušās, visi jutās attālinājušies, vairs savā starpā nekomunicēja, norobežojās. Lai uzzinātu, kā cilvēki jūtas, kādas ir viņu likstas, Somijā notika ap 6000 "Dialoga apļu".
"Dialoga aplis" paredz noteiktu dalībnieku skaitu, kas paši piesakās vai kurus uzaicina. Optimālais skaits ir ne vairāk kā 10-15 dalībnieki, jo svarīgi ir uzklausīt katra viedokli, uzrunāt katru pārstāvi. Sarunām noteiktajā laikā – apmēram divas stundas – cilvēki izsaka savu viedokli, klausās citus, nepārtrauc, nenosoda, nepierāda savu taisnību, neoponē.
Projektu koordinatore Latvijas lauku forumā Anda Šarkovska papildināja, ka kopā ar Latvijas fondu atklātai sabiedrībai "DOTS" rūpējas par procesu, "Dialoga apļu" norises vietām, par to, lai katrai vietai būtu savs koordinators, organizēta komunikācija. Visās vietās, kur Latvijā tika noorganizēti "Dialoga apļi" , sarunas izvērtās ļoti interesantas. Viedokļi nepazudīs, tos apkopos, lai tiktu izceltas un ņemtas vērā iedzīvotāju domas.
Uz jautājumu, kāpēc piedalās "Dialoga aplī" Madonā, uzņēmējs no Ļaudonas pagasta Viktors Abramovs pirms pasākuma sacīja: – Izteikšu to, kas ir vajadzīgs cilvēkiem laukos. Cik saprotu, tas jau ir ieskats nākamajā plānošanas periodā, lai varētu ieplānot tās lietas, kas cilvēkiem ir vajadzīgas. Lai arī augšā saprot, kam piešķirt tik vajadzīgo finansējumu, lai vadošie lēmēji zina, pēc kurām zvaigznēm vadīties.
Cesvaines Tūrisma centra vadītāja Laura Smudze atklāja, ka runās par to, kā ir dzīvot novada nomalēs.
Uzņēmēja, arī NVO pārstāve Līga Lieplapa, pamatojot, kāpēc piedalās "Dialoga apļu" pasākumā, cita starpā sacīja, ka ļoti interesē, kas notiek pašvaldībā, novadā, Latvijā.
Savukārt seniores Rita un Biruta, gaidot "Dialoga apļa" sākumu, izteicās, ka viņām ir svarīgi, lai būtu nodrošināta mūžizglītība, jo katrs ceturtais Madonas novada iedzīvotājs ir seniors. Lai viņu mazāk būtu pansionātos, rindā pie ārstu kabinetiem, arī cilvēkiem gados ir jābūt iespējai mācīties, darboties.
15.04.2025.