20. maijā biedrības “Siera klubs” valdes aktīvisti ieradās izbraukumā uz AS “Lazdonas piensaimnieks”.
Valdes sēdē piedalījās biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, AS "Lazdonas piensaimnieks" valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne, LPKS "Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, AS "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova, uzņēmējs no Talsu novada, viesu mājas "Ēmužas" saimnieks, šefpavārs Aivars Varņeckis un Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma direktore Ilze Ločmane.
– Jāapskatās, kā šeit dzīvo, kādi sieri top un kā ražo "Jāņu sieru". Nokļuvu uzņēmumā tieši tajā brīdī, kad "Jāņu sieru" te gatavoja,- Vanda Davidanova pamatoja, kāpēc ieradusies Lazdonā.
Latvijā Jāņu siers ir unikāla prece, kas iekļauta Eiropas Savienības aizsargājamo produktu vidū. Ar šādu nosaukumu to atļauts tirgot sešiem pārstrādes uzņēmumiem – "Rankas pienam", "Valmieras pienam", "Lazdonas piensaimniekam", piensaimnieku kooperatīviem "Straupe", "Dundaga", "Jaunpils pienotava" – , un trim mājražotājiem.
Par Jāņu siera ražošanu uzņēmums "Lazdonas piensaimnieks" ir saņēmis "Siera karaļa" kroni divas reizes.
– Patērētājs nezina, ka visi sieri ar ķimenēm, ko tirgo pirms Jāņiem veikalos, nav Jāņu siers. Tas bieži vien ir "ātrais siers", kas recināts ar etiķskābi. Palasiet, kāds sastāvs ir Jāņu sieram – biezpiens, sviests, olas…
Elvīra Utināne uzsvēra, ka Jāņu siera ražošana jau ir uzsākta. Uzņēmumā top 20 procentīgs Jāņu siers. Uz jautājumu par to, vai izdosies to saražot pagājušā gada apjomā – 15 tonnas, viņa atbildēja, ka tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp darbarokām. Jāņu siera ražošanā liela nozīme ir profesionalitātei un
pieredzei.
Vanda Davidanova atgādināja, ka Jāņi vairs nav aiz kalniem, tāpēc tie, kas vēlas nodrošināties ar Jāņu sieru, rīkojot pasākumus pie ugunskura, var veikt pasūtījumu vietējam ražotājam. Pasūtījums ir garantēts, arī cenas ziņā tas ir izdevīgāk.
Arī Imants Balodis par uzņēmuma atkopšanos pēc nomelnošanas, meklējot "kājas" Ecoli baktērijai, stāstīja: – Mums ražošanā viss notiek, bet populāri esam. Tieši to dēļ, kuri ikdienā lieto "Straupes" produkciju, mēs izdzīvojām.
"Smiltenes piena" valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova vaicāja: – Vai Madonā lielveikalā "Maxima XX" ir saglabāts stends "Ražots Madonas novadā?" Uz noliedzošu atbildi viņa pauda: – Man ļoti patika ideja – atsevišķā stendā izcelt vietējo ražotāju produkciju. Tas bija tik superīgi no pašvaldības puses, ka viņi to savulaik bija panākuši.
Uz vaicājumu par to, vai "Lazdonas piensaimnieks", kam vairs nav sava firmas veikala Madonā, apsver domu to atvērt, Elvīra Utināne komentēja: – Tas nemaz nav izdevīgi. Madonā piena veikaliņš nevar nopelnīt pārdevējām algu, nemaz nerunājot par citiem izdevumiem. Par minimālo algu neviens negrib strādāt. Lai nopelnītu, veikalā ir jāliek arī cita prece, tostarp alkohols. Piegādājam savu produkciju veikaliem, kas to pasūta. Mūsu piena produkti ir nopērkami veikalos "Maxima", "Rimi", "Beta", kā arī privātos veikalos Latvijā. Svarīgi ir zināt, cik daudz un ko ražot, kāds būs pasūtījums, pieprasījums, īpaši tas attiecas uz ikdienas piena produktiem ar īsu derīguma termiņu. Tagad ir apmēram tā – drīz būs karsts laiks, jāražo vairāk kefīra, jo vajadzēs aukstajai zupai.
Madonā ir piena produktu izvēle, te ir nopērkami arī "Rankas piena", "Preiļu siera", "Latgales" produkti, savu artavu dod "Cesvaines piens" u. c. Taču iedzīvotāju skaitam sarūkot, tik daudz produktu nevar patērēt, veikalos krietni pieaugušas arī cenas.
Madonā kādreiz bija atvērts, bet pārtrauca darboties "Straupes" produkcijas veikals. Par to Imants Balodis atbildēja ar humoru: – "Lazdonas piensaimniekam" tas nepatika. Patiesībā Madonā nerentējās. Mums tagad Latvijā ir 11 veikali, bet bija vairāk. Dažus likvidējām, jo nav atdeves. Veikali ir vajadzīgi tāpēc, lai mēs varētu savus produktus parādīt, jo savā veikaliņā var izlikt visu, ko ražojam. Paldies "Siera klubam" par Jāņu siera popularizēšanu. Vēlamies pienācīgu godu dot arī "Straupes" sviestam ar kaņepēm.
Ilze Bogdanova papildināja, ka "Smiltenē" ražotā siera "Latvija" dokumenti atrodas Briselē, lai saņemtu apstiprinājumu, ka tas ir ES aizsargāts produkts.
Uz jautājumu par to, vai tas, ka veikalos precēm ir klāt ražotājvalsts karodziņš, kaut ko palīdz izvēlē, raisījās diskusija. Bieži vien pircējs pērk to, kas tajā brīdī maksā lētāk, un visu nosaka pirktspēja.
– Mums ir jāveicina iedzīvotāju lokālpatriotisms, jāpopularizē savējie, Latvijā ražotie produkti. Mums ir visgaršīgākie un dabīgākie piena produkti, ko patērētājs bieži vien nenovērtē, sakot, ka ir dārgi. Taču tiem ir vietējā izcelsme, nauda aiziet atpakaļ nodokļos, – akcentēja Ilze Bogdanova.
Ilze Ločmane stāstīja, ka jau gadiem izglīto jauno paaudzi – topošos pavārus un konditorus māca izmantot vietējos produktus, tostarp sieru. Viņa pateicās "Siera kluba" biedriem, kas atbalsta kā semināru, tā arī profesiju konkursu organizēšanu gan ar produktiem, gan ar līdzdalību un informēšanu.
Vienmēr popularizējam arī savu sadarbības partneru produkciju konkursos ārvalstīs, kur tiek klāti tematiski nacionālie galdi, kur tiek parādīti unikālie Latvijas produkti – gan Jāņu siers, gan kaņepju sviests u. c. Popularizējam Latvijā ražotos produktus, parādām, kā tos izmantot receptēs ikdienā.
Uz vaicājumu par 2025. gada Vislatvijas Siera svētkiem, Vanda Davidanova atklāja: – Tie notiks Jelgavā, un šogad tie būs īpaši svētki, jo tos papildinām, klāt pievienojot visu četru Latvijas novadu kulināros mantojumus. Būs teltis ar kulinārā mantojuma produktiem, degustācijām, ar dziesmām, būs arī viesi no ārzemēm, kur "strādā" kulinārais mantojums. Manuprāt, Latvijā tas "nestrādā" un iekustināt ir grūti. Arī Jāņu siers ir kulinārais mantojums, kas ir pienācīgi jānovērtē un jāceļ galdā goda vietā.
Aivars Varneckis uz Lazdonu bija atvedis sklandraušus, kas arī ir kulinārais mantojums. Viņš uzsvēra: – Pagātnes receptes ir jānes gaismā un jārāda jaunajai paaudzei. Ne viss, ko mūsu ražotāji ražo, ir pieejams lielveikalu tīklos.
27.05.2025.