7. septembrī novada uzņēmēji, mājražotāji, amatnieki, tūrisma pakalpojumu sniedzēji un citi saimnieciskā darba veicēji pabija vienas dienas pieredzes apmaiņas braucienā Vīlandes reģionā Igaunijā.
Lai gan par katru vietu var atrast informāciju arī internetā, pieredzes apmaiņas brauciens un tiešā komunikācija nespēj aizstāt tiešos kontaktus un sajūtas, ko nevar sniegt caur ekrānu. Plašā apskates programma deva iespēju apmeklēt sešas dažādu nozaru lauku saimniecības un uzņēmumus, satikties un iepazīt, kā arī izdarīt secinājumus. Arī igauņi pamazām attapušies, kā dabūt naudu no tūristiem, jo inflācija skar arī tūrismu. Visās mājās, kur vien ko ražoja vai gatavoja, bija iespēja iegādāties produkciju turpat.
Madonas novada grupai bija veicies, jo tūrisma organizatore Sanita Soma bija noorganizējusi, ka ceļā pievienojas igauņu valodas tulks Jānis Prangels, kurš palīdzēja saprasties, jo igauņi labprāt komunicē savā valodā. Kopā ar tulku tuvāk iepazinām Mulgi kā kultūrvēsturisko reģionu Dienvidigaunijā. Tradicionāli Mulgi runājot mulgu dialektā, te, pateicoties auglīgajai augsnei, sētas – bagātākas un mulgi – lepnāki par kaimiņiem. Ir arī mulgi tautastērps, mulgi putra, kāposti, kas ir kļuvuši par Igaunijas zīmolu. Pat eksprezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzimtas saknes meklējamas Mulgimā.
Pirmā pieturvieta – Pajumē piena pārstrādes saimniecība, kas ir bioloģiska ģimenes lauku saimniecība pierobežā. Saimniecībā ir gan govju ferma, gan piena pārstrādes cehs, gan tiek organizēta produkcijas realizācija, kā arī piedāvāta ekskursiju programma ar produkcijas degustāciju. Pēc vecā saimnieka stāstījuma uzzinām, ka saimniecība izmanto 405 ha, tur 195 govis, ferma ir celta 90. gados, attīstība notikusi, īstenojot arī ES projektu atbalstu. Uzvelkot bahilas, tiekam ieaicināti arī vienā no fermas korpusiem, kur apskatām mazos teliņus. Tur nav nekā tāda, ko neesam skatījuši Latvijā, pat Madonas novadā ir uzceltas modernas fermas. Taču ievērības cienīgs ir pilns piena pārstrādes cikls – no lopu turēšanas fermā, slaukšanas līdz pārstrādei gatavajā produkcijā. Degustācijas galdā – dažādu veidu jogurts, pat ar piparmētrām, saldais biezpiena deserts, svaigais siers ar piedevām, dažādi smēriņi, cietais siers un siers ar ķimenēm, turklāt tā visa ir bioloģiskā produkcija. Ekskursantiem ir iespēja ne tikai nogaršot, bet arī iegādāties produktus līdzvešanai, jo viss ir safasēts trauciņos, siers – mazos rituļos, arī iepakojums kā bizbizmārītei.
Polli dārzkopības pētījumu centrā, kur veic vietējo augu valsts produktu izpēti, pārstrādi, jautājumi bija mūsu ražotājiem un pārstrādātājiem. Apskatot ābolu izstādi, tajā bija arī šķirne ‘Madona'.
Mulgi keramikas darbnīcā laukos lielceļa malā apskatījām košus traukus. Neparasti, koši raksti un simboli, bet cenas atturēja no iepirkšanās. Kafijas krūzīte par 26 eiro – pārāk dārga. Taču keramiķa Jāņa Seiksta vērtējumā – smalks darbs.
Patika vienkāršība, klusums, seno priekšmetu un lietu pielietojums Menniku meža saimniecībā. Lauku tūrisma uzņēmums ar divdesmit gadu darbības pieredzi mūsu lielajai grupai bija sagatavojis garšīgas pusdienas, gardu ābolkūku, sniedza ieskatu seno ēku pielietojumā. Īpaši tiek akcentēta dabiskās vides vērtība: apkārtnes daba, vietējo produktu ēdieni, amatniecības un rokdarbu tradīcijas, piemēram, tiek izmantoti grīdas paklājiņi, austas segas u. c., redzējām virtuvi, kur bija malkas plīts, guļamistabas – ar seno laiku gultām, vēsturiskiem priekšmetiem.
Taču visinteresantākais bija Vehmas sveču fabrikas īpašnieka, pēc tautības šveicieša, stāstījums par to, kā Igaunijā atradis savu mīlestību, kā sveču ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 80 veidu aromāti, kas tapuši sadarbībā ar Francijas smaržu ražotājiem. Sveču gatavošanas nodarbībā katrs izlējām savu sveci, patukšojām veikaliņa plauktus.
Enerģijas saimniecībā, kur nodarbojas ar ārstniecības augu audzēšanu, augu pārstrādi un zāļu tēju ražošanu, bija jāvelk paralēles, ka arī Latvijā ir līdzīgas saimniecības, bet par ārstniecības augu taku tādu samaksu neprasa. Tiesa, redzējām viesu uzņemšanas telpas, tējas namā mūs cienāja ar piparmētru tēju, ābolu plātsmaizi, atkal piedāvāja iegādāties produkciju.
Pēc šīs saimniecības apmeklējuma mūsu uzņēmēji visbeidzot secināja, ka turpmāk no igauņiem par ekskursiju pratīšoties paprasīt dārgāku samaksu.
Pašā vakarā atklājām, cik skaista ir Vīlandes vecpilsēta, tās koka arhitektūra, arī bijušās Livonijas ordeņa pils drupas.
13.09.2022.