Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Miežabrālis un sāre — apkurei

Redakcija

Autors • 06.03.2009.

Miežabrālis un sāre — apkurei
Burtu lielums

SIA "Latgran" Jaunjelgavā un Jēkabpilī sākusi kurināmo granulu ražošanu no jaunām izejvielām – miežabrāļa un sāres. Līdz ar to arī zemniekiem tiek piedāvāta iespēja – noslēgt sadarbības līgumus ar SIA "Latgran" un audzēt šīs kultūras. Par to tuvāk – saruna ar SIA "Latgran" agronomu Aigaru Oļukalnu, kas joprojām dzīvo un, kā pats izsakās, zaļi saimnieko Praulienas pagasta "Grāvīšos".

– Kas īsti ir miežabrālis?

– Kādreiz jau visi Lubānas klāni bija aizauguši ar miežabrāļiem. Bijušajās lielsaimniecībās to mēdza sēt un audzēt arī lopbarībai, tā ka tas nav nekas jauns. Jaunākais ir šo kultūraugu – miežabrāļa un sāres – audzēšana enerģētiskām vajadzībām – kurināmā granulu ražošanai. Sēklas ir atvestas no Amerikas, būs arī viena zviedru šķirne. Šo kultūru audzēšana varētu kļūt par labu iespēju Latvijas lauksaimniekiem, īpaši tiem, kuri pārtrauc piena ražošanu vai nezina, ko iesākt ar zemi, kas nav gluži piemērota graudaugu audzēšanai. Tā ir laba izdevība arī pļavu īpašniekiem, kuri vairs nevar saņemt subsīdijas par saimniekošanu nelabvēlīgos apvidos. Arī pats plānoju iesēt miežabrāli un sāri 25 ha platībā.

– Vai tas nav atkal kārtējais "bums", vai patiešām ir nepieciešamība?

– "Latgran" rūpnīca ir sākusi ražot granulas kopš pagājušā gada septembra. Pietrūkst skaidu. Lai rūpnīca varētu ražot, ir jānodrošina izejvielas, un granulu ražošanai tiek izmantotas gan kokskaidas, gan miežabrālis un sāre. Uzņēmums ir investējis projektā, kas attiecas uz kokskaidu granulu ražošanu, 15 miljonus latu, tas nozīmē, ka ieguldītais būs jāatpelna. SIA "Latgran" plāno būvēt trešo rūpnīcu tur, kur visvairāk zemnieku būs pieteikušies uz zāles audzēšanu. Teorētiski tas var būt arī Madonas rajons. Skatāmies arī uz Lubānas novadā esošo dīķu niedru. Mūsu rajonā miežabrāļa un sāres audzēšanai ir visi apstākļi, un šo lietu jau apsver Mētrienas pusē. Interese būtu sēt tajās zemēs, kas neder graudu audzēšanai.
Šo kultūraugu audzēšana var interesēt zemes īpašniekus. Latvijā ir daudz aizlaistu lauku, ko īpašnieki nekopj, jo nav naudas. Laukus var apsēt ar šiem kultūraugiem un, ieguldot nelielu darbu, saņemt naudu. Somijā divas trešdaļas miežabrāļa izaudzē lielais koncerns "Vapo" un vienu trešdaļu – sīkzemnieki, kam pamatdarbs ir pilsētās.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.03.2009.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px