Lai nesteidzīgi pavadītu laiku lielākā vai mazākā pulkā, “Mājas kafejnīcu dienās” tikai 9. augustā interesentus skaistā dabas stūrītī gaidīja arī atpūtas komplekss “Rožlejas” Aronas pagastā un tā saimnieki — Skraustiņu ģimene.
Mājas kafejnīcu dienā bija iespēja izgaršot īpašo uz ugunskura gatavoto "Rožleju" soļanku, pēc saimnieka receptes žāvētu karpu (audzētu savā dīķī), pašu marinētu cūkgaļas šašliku un grilētas tīģergarneles. Saldajiem desertiņiem – "Lauras našķis" un "Saimnieces kompliments" pie kafijas. Piedāvājumā – arī "Lauras Studijas" organizētas meistarklases, supošana, fotoorientēšanās un citas aktivitātes.
Ineses un Aivara Skraustiņu ģimene Aronas pagasta "Rožlejās" saimnieko jau desmit gadus. Neatlaidīgi strādājot, 6,5 ha zemes ir izrakti zivju dīķi, izveidota labiekārtota atpūtas vieta.
– 2014. gadā iesākām ar pirmo soli – vīrs Aivars iztīrīja grāvi. Pavērās skaista ainava. Vidū, kur mājas, bija zemeņu kalniņš, bet visapkārt – vairāk vai mazāk purvaina vieta. Pamazām radās vēlēšanās, ka šo vietu vajadzētu izkopt vairāk. Sākām darīt, jo bija doma kaut ko saglabāt, lai paliek dzimtai. Kad zemes gabaliņu piešķīra, radās jautājums, kāds būs nosaukums. Likās, ka te ir ieleja, kur rītos un vakaros ir rasa, dūmaka, smaržo pēc rozēm. Tā bija spontāna ideja nosaukt šo vietu par "Rožlejām". Tagad te ir vieta, kur atbraukt, ir, kur visiem palikt un jauki pavadīt laiku. Tā mēs 10 gadu garumā riktīgi rukājam, jo laukos vienmēr ir, ko darīt. Paši dzīvojam Kusā, savukārt te braucam ne tikai strādāt, bet arī svētkus svinēt. Mums negribējās neko sasteigt. Vispirms tapa pirmais namiņš, tad sekoja saimniecības ēka, tad – māja. Viss tapa pamazām, palēnām, soli pa solim. Nu jau mums ir arī pirtiņa ar terasi, bērnu māja. Visu iespēju robežās darām saviem spēkiem, tik, cik varam. Te strādājam mēs visi kopā – arī dēla Ivo un Lauras ģimene, Anete ar vīru Jurģi, jaunākā meita Sintija, – iepazīstina "Rožleju" saimniece Inese Skraustiņa.
Tagad, kad Skraustiņu ģimenes spēkiem un darbu vide ar zivju dīķiem ir sakārtota tā, kā iecerēts, pēc dažu formalitāšu nokārtošanas "Rožlejas" gatavojas atvērt arī viesiem.
– Zivju dīķos salaistas zivis – karpas, stores, līņi, karūsas u. c. Zivis var nozvejot ar makšķeri, nav tā, kā aizbraucot uz ezeru – dažkārt var nosēdēt pusi dienas un noķert labi ja vienu asarīti. Zivju dīķu saimniekiem ir jāsargā zivis no plēsīgajiem gārņiem, tāpēc ap dīķiem ir apjozts elektriskais gans. Zivis ir jāsargā arī no ūdriem, – uzsver Aivars Skraustiņš, kas ir zivju kūpināšanas meistars.
– Man ir sava recepte. Pašu audzētās un ar makšķeri noķertās karpas mēs kūpinām ar majonēzi, ko reti kurš izmanto, klāt, protams, ķiploki. Kūpinātava ir oriģināla, tāda ir tikai vienā eksemplārā, jo, kas jau ko saprot no būvniecības lietām, redz, ka lietas dzīvo jau otro un trešo dzīvi – pārtaisot rodas kas jauns. Kūpināšana ir process, kas nav tik vienkāršs, kā varētu likties, jo svarīgs ir temperatūras režīms. Beigu procesā ir jānodrošina vajadzīgā temperatūra, – par kūpināšanas mākslu zina stāstīt saimnieks. Vien asarīti var izkūpināt standartā, kā jau žāvējot.
20.08.2024.