Viena zelta medaļa, divas sudraba un divas bronzas medaļas – tik augstu šāgada maizes kvalitātes konkursā novērtēta SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotnes "Madonas maiznieks" produkcija.
"Stars" jau rakstīja, ka 8. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā atklāja starptautisko pārtikas izstādi "Riga Food 2010", kur apbalvoja arī Maiznieku biedrības rīkotā maizes konkursa uzvarētājus. SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotnes "Madonas maiznieks", kas arī šogad piedalījās konkursā, piecas maizes šķirnes ir saņēmušas augstu novērtējumu un tikušas pie medaļām. Par baltmaizi ar saulespuķu sēklām "Saulespuķe" piešķirta zelta medaļa, sudraba medaļa – par "Pilsētas rudzu maizi" ar sēklām un četrgraudu maizi, bet bronzas medaļa – par graudu maizi "Veselība" un "Lauku sēklu maizi".
Šogad maizes kvalitātes konkursā tika noskaidrota Latvijā ražotā izcilākās kvalitātes kviešu, rudzu un jaukto miltu maize ar sēklām vai graudiem. Konkurss notika trijās maizes izstrādājumu grupās: kviešu maize ar sēklām, graudiem vai klijām, rudzu maize ar sēklām vai graudiem un jaukto miltu maize ar sēklām, graudiem vai klijām.
Izstādē "Riga Food" un Maiznieku biedrības konkursa uzvarētāju apbalvošanas pasākumā piedalījās SIA "Madonas patērētāju biedrība" valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars, ražotnes "Madonas maiznieks" ražošanas direktore Ludmila Harina, ražošanas direktores vietniece Dana Melngaile un laboratorijas vadītāja Vera Pisarčika.
– Piecas medaļas – tas ir ļoti daudz. No visiem 12 maizes ražotājiem, kas piedalījās maizes konkursā, "Madonas maizniekam" ir visvairāk medaļu, – priekā dalījās ražošanas direktore Ludmila Harina. Viņa gan piebilda, ka medaļas kādā konkursā nav izšķirīgās, kāpēc pircējs izvēlas vienu vai otru maizes veidu. Daudzi pērk lētāko maizi, bet "Madonas maiznieka" produkcija nevar konkurēt ar lielo maizes cepēju cenām, vien ar kvalitāti.
Kā pastāstīja uzņēmuma "Madonas maiznieks" ražošanas direktores vietniece Dana Melngaile, konkursam tika iesniegti vairāki maizes veidi, un prieks, ka tik daudzi ir guvuši augstu novērtējumu. – Eksperti garšoja, nezinot, kas ir cepējs. Katru maizi vērtēja atsevišķi, nevis salīdzinot ar kādu citu, tāpēc jo lielāks gandarījums par to, ka mūsu produkcija guvusi tik labus panākumus.
– Visiem, bet jo īpaši mazajiem un vidējiem maizes ražošanas uzņēmumiem, ir svarīgi, lai viņu produkcija tiek novērtēta un atpazīta maizes tirgū. Medaļas – tas ir labi, bet būtu bijis vēl labāk, ja Madonas maizes cepēji ar savu uzvaru un garšīgo maizi iekļūtu arī lietuviešu veikalu tīklā. Veikalā "Maxima" Madonas maize netiek. Bet mēs vēl pacīnīsimies par savu vietu zem saules, – sacīja SIA "Madonas patērētāju biedrība" valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars.
Ko var teikt par gaidāmo maizes cenas palielinājumu, kas paredzams ar 1. oktobri? Uz šo jautājumu Jānis Zahars bija atklāts: – Lielajiem ražotājiem tirgū ir priekšrocības –
viņi noslēdz ilglaicīgus līgumus, tāpēc cena paliek nemainīga gadu. Mums sanāk sekot līdzi tam, ko šoruden piedāvā "dzirnavnieki". Jauno miltu cenu ietekmē Madonas maize kļūs dārgāka par 10-15%. Saņēmu jaunās cenas, kur redzams, ka vislielākais cenas palielinājums ir rudzu bīdelētajiem miltiem. Tagad tie maksā 289 Ls/t plus vēl PVN. Kviešu milti maksāja 155 Ls/t, tagad – 220 Ls/t. Maizes sastāvā milti veido 60-70%, un maizes cena neizbēgami mainīsies.
– Eiropā jau ir tendence uz eksportu, bet līdz ar izmaiņām pasaules graudu cenās arī pie mums cenas palielinās. Neteikšu, ka Latvijā slikti izauga labība, bet ir jāseko tendencēm, un no tā visa ne jau zemnieki būs tie, kas daudz iegūs, – piebilda Jānis Zahars. Nav noslēpums, ka palielināsies arī citu pārtikas produktu cena.
"Madonas maiznieka" produkcijai piekritēju netrūkst, bet būtiski, lai maize būtu ne vien garšīga, bet arī konkurētspējīga tirgū, un konkurēt sanāk gan ar kvalitāti, gan cenu. – Visur, kur ir cenu iepirkuma konkursi – skolās un bērnudārzos -, cenšamies piedalīties, zinot, ka izvēlēsies jau lētāko piedāvājumu. Neteikšu, ka mūsu ražotā maize ir dārga. Steigā veikalā pievēršoties maizes cenām, pircējs redz, ka, piemēram, "Druvas" un "Hanzas maiznīcu" kukulīši 280-300 g fasējumā šķiet tikpat lieli, bet maksā mazāk nekā mūsu 400 g un 500 g fasējuma maize. Būtu jāpaskatās rūpīgāk, cik tad maksā 1 kilograms maizes. Līdz ar to cenas nebūt nav tik atšķirīgas. Mēs nestrādājām un nestrādāsim ar uzlabotājiem, vienīgais, kas satur kādu E vielu, ir margarīns, – par realizācijas problēmām pastāstīja Jānis Zahars. Viņš piebilda, ka tagad ekonomē, kur var, lai pārdzīvotu ražotājiem grūtos laikus, jo neviens taču negrib "izkūpēt". Bet skaidrs, ka bieži vien pircēji par svarīgāko atzīst nevis kvalitāti, bet gan cenu, izvēlas lētāko maizi, jo izvēli ierobežo nelielie ienākumi.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto