Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Madonas biznesa inkubators septembrī atzīmē gadu kopš darbības uzsākšanas, un, atzīmējot šo jubileju, inkubators jauno sezonu iezīmēja 20. septembrī, rīkojot Atvērto durvju dienu – „Biznesa pieturas", kuras laikā ikviens interesents varēja tikties ar inkubatorā sapulcinātajiem dažādu atbalsta programmu (LIAA, ALTUM, „Madona var labāk!", Madonas novada fonds, SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs") pārstāvjiem, kuri sniedza informāciju par atbalsta iespējām uzņēmējiem.
Dienas pirmajā pusē ikviens interesents varēja ierasties uz individuālām sarunām par atbalsta programmām, kā arī aprunāties ar jau esošajiem inkubatora dalībniekiem, kas notika neformālā gaisotnē. Savukārt pēc tam sākās seminārs par biznesa un ekonomikas svarīgākajām aktualitātēm reģionos, ko vadīja SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis.
Atzīmējot inkubatora pirmo gadadienu, pasākuma dienā kopā tika pulcēti arī tuvāko novadu pašvaldību pārstāvji un sadarbības partneri, lai atskatītos uz gada laikā sasniegto progresu.
– Līdzīgi kā skolās ar septembri iesākās jaunais mācību gads, arī Madonas biznesa inkubatoram šis mēnesis saistās ar dzimšanas dienu, jo pirms gada uzsākām savu darbu. Svinīgumu šim brīdim piešķir arī fakts, ka mums ir arī pirmie seši absolventi, kas noslēguši pirmsinkubācijas posmu, – sveicot gan inkubatora klientus, gan sadarbības partnerus, sacīja LIAA Madonas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Vabule.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, uzrunājot pasākuma dalībniekus, norādīja, ka Madonas biznesa inkubators aizvadītajā periodā sevi ir pilnībā attaisnojis un ieguldītā darba labie rezultāti redzami.
– Biznesa inkubators droši vien nav noasfaltēta iela vai ierakts ūdensvads, ko iedzīvotājs uzreiz kā padarīta darba rezultātu var ieraudzīt. Tas ir process, kas kā sniega bumba sācis velties, un tikai jūsu pašu ziņā ir tas, cik lielu to izdosies uzvelt. Šobrīd darbs ir sācies kvalitatīvi un mērķtiecīgi, lai pietiek enerģijas un degsmes to turpināt, – uzsvēra Agris Lungevičs.
LIAA Madonas biznesa inkubatora projektu vadītāja Liena Hačatrjana Madonas biznesa inkubatora gadu raksturoja kā ražīgu. Trīs uzņemšanas kārtās inkubācijas atbalsts sniegts 11 uzņēmumiem, bet pirmsinkubācijas atbalstu saņēmuši 12 biznesa ideju autori/uzņēmēji, no kuriem 20. septembrī seši absolvēja pirmsinkubacijas fāzi.
– Raugoties uz biznesa inkubatora klientiem, Madonas novadam raksturīgi uzņēmumi, kuri darbojas un vēlas darboties IT nozarē. To vidū ir SIA „Miittech", kas rada CRM (klienta attiecību pārvaldības) sistēmu, IK „Madit", kas specializējas automatizācijā, videonovērošanā un robotikā, IK „Aleksale", kura lauciņš ir mājaslapu dizains, programmēšana, maketēšana, un SIA „StormIOT", kas strādā ar IT sistēmu un skaitītāju nolasīšanas iekārtām, – pastāstīja Liena Hačatrjana.
Inkubatora klienti ir arī trīs alkohola ražotnes – SIA „Madonas alus", SIA „Cesvaines vīns" un SIA „Ducimus" (abas pēdējās ir Cesvainē bāzēti uzņēmumi). Interesantu uzņēmējdarbības virzienu ir izvēlējies uzņēmums SIA „Kvadriki", kas organizē kvadriciklu izbraucienus bērniem un pieaugušajiem. Šis uzņēmums arī kā pirmais no pirmsinkubācijas ir pārgājis inkubācijā. Par veiksmes stāstu var uzskatīt arī SIA „Madonas karameles" un SIA „Simple+" darbību.
Pirmsinkubācijā savukārt tiek attīstītas biznesa idejas par dzīvo kārklu konstrukcijām, mājas vīniem, autoservisa pakalpojumiem, dabiskas aitas vilnas segām, spilveniem, garšvielu ražošanu, dārzeņu pārstrādi, papīra dizainu, tūrisma objektiem ar relaksējošo/izzinošo atpūtu un tādu interesantu virzienu kā garīdznieku apģērbi ar izšuvumiem.
Jāpiebilst, ka inkubatora klientu vidū ir pārstāvēti ne tikai Madonas novada uzņēmumi. Inkubācijā ir divi Cesvaines uzņēmumi, savukārt pirmsinkubācijā – pa vienam Ērgļu un Lubānas novada pārstāvim, ar cerību, ka jau tuvākajā laikā varētu piepulcēties arī Varakļānu novada pārstāvji. LIAA Madonas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Vabule minēja, ka Ērgļu un Varakļānu novadā inkubators varētu rīkot izbraukuma konsultācijas.
Jāpiebilst, ka biznesa inkubatora atbalsts paredzēts uzņēmumiem ar skaidri formulētu biznesa ideju, kas nav vecāki par trim gadiem. Iestāšanās un dalība inkubatorā ir bez maksas. Madonas biznesa inkubatorā jau aktīvi darbojas 11 uzņēmumi, kuri iesaistās inkubatora aktivitātēs, saņem konsultācijas, apmācības un finansiālu atbalstu no inkubatoru programmas. Jaunajā pieteikšanās posmā plānots uzņemt līdz pieciem jauniem dalībniekiem. Iveta Vabule norādīja, ka inkubācijas programmā ar 50% finansiālu atbalstu ir iespēja saņemt dizaina, mārketinga, IT, grāmatvedības u. c. pakalpojumus. Šāds atbalsts pienākas arī telpu nomai, ekspertu konsultācijām, prototipēšanas un testēšanas pakalpojumiem, kā arī kvalitātes vadības un sertificēšanas pakalpojumu ieviešanai, ko Madonas biznesa inkubatora klienti līdz šim arī ir vairāk vai mazāk aktīvi izmantojuši.
LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova „Staram" neslēpa, ka biznesa inkubatora izveides ideja sevi ne vien Madonā, bet arī citās pilsētās ir attaisnojusi un to izveide ir ļāvusi vismaz daļēji sasniegt izvirzīto mērķi, proti, lai biznesa inkubators ir tāda kopienas vieta, kur uzņēmēji – gan esošie, gan jaunie, gan vēl tikai topošie – var satikties, saņemt konsultācijas un viņiem nepieciešamo atbalstu gan no inkubatora personāla, gan – kā šodien – no konsultantiem, kas pārstāv dažādas institūcijas.
Kā zināms, Madona nebija no tām pilsētām, kas Latvijas kartē uzreiz tika iezīmēta kā vieta, kur LIAA varētu izveidot biznesa inkubatoru. Tā izveide saistījās ar zināmu risku. Tagad, atskatoties uz vairāk nekā gadu ilgo inkubatora darbību, Laura Očagova atzina, ka LIAA struktūrvienības izveide Madonā sevi ir attaisnojusi.
– Iekšējie mērķi, kuri inkubatoram bija jāsasniedz, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, ir ne tikai sasniegti, bet pat pārsniegti, kas savukārt jau rada lielāku izaicinājumu mums pašiem, jo nebijām rēķinājušies, ka atsaucība būs tik liela. Taču tas ir labi un liek neapstāties pie jau sasniegtā. Arī LIAA biznesa inkubatoru projekts saistās ar mācīšanās periodu, jo, to uzsākot, nezinājām, nedz cik būs uzņēmēju, kādās jomās tie darbosies, nedz to, kādas būs uzņēmēju vēlmes. Šobrīd, esot procesā, to visu pamazām apzināmies un saprotam, ko nepieciešams vēl pilnveidot, – to, ka arī LIAA šis ir nosacīts jaunrades periods, atklāja Laura Očagova.
Kā izaicinājumu reģionālajiem biznesa inkubatoriem viņa minēja kopienas veidošanu un pārliecināt uzņēmējus, kādas priekšrocības ir, strādājot koprades telpā.
– Citur pasaulē tas ir pieņemts, un uzņēmēji labprāt šo iespēju izmanto, jo saredz ieguvumus, ko sniedz darbošanās koprades telpā. Tev līdzās ir cits uzņēmējs, kurš, iespējams, specializējas atšķirīgā jomā, taču jūs viens otram spējat palīdzēt, gan apmainoties viedokļiem, gan iegūstot potenciālu sadarbības partneri. Šis noteikti ir un kādu laiku vēl būs izaicinājums reģionālajiem inkubatoriem, jo sabiedrības priekšstatus un mūsu iekšējo izjūtu nav viegli mainīt, – to, ka ne katrs uzreiz ir gatavs darboties atvērtā koprades telpā, akcentēja Laura Očagova.
LIAA pārstāve arī piebilda, ka, veidojot inkubatorus, šķitis – uzņēmēji vairāk būs ar mieru izkāpt no savas komforta zonas un ierastā reģiona, jo, tā kā inkubatoru ir daudz, bija plānots, ka, tiem sadarbojoties, varētu rīkot kopīgus pasākumus, taču šobrīd redzams, ka uzņēmēji nelabprāt dodas uz pasākumiem citos reģionos, līdz ar to vairāk ir individuāla darba katrā inkubatorā. Acīmredzot, viensētnieka domāšana arī Latvijas uzņēmējā joprojām ir spēcīga.
– Esmu arī novērojusi, ka uzņēmējiem un topošajiem uzņēmējiem – ideju autoriem, kuri vēršas inkubatorā, ir pārliecības trūkums par to, ko viņi vēlas darīt – kā man rīkoties, kā sākšu biznesu, tā sāksies dažādas pārbaudes, viss būs slikti utt. Kopā Latvijā darbojas 15 biznesa inkubatori, un šādu tendenci esmu pamanījusi visur. Uzņēmēji Latvijā kopumā jūtas nepārliecināti par savu produktu. Tas, ko cenšamies stāstīt jaunajiem uzņēmējiem jau pašā sākumā, ir, lai viņi, piedāvājot savu produktu, raugās plašāk par vietējā reģiona un pat Latvijas tirgu, bet lai uzreiz domā par tā eksporta potenciālu. Šādā virzienā mums ir jādomā un arī jārīkojas. Biznesa inkubators arī šajā ziņā var dot pārliecību un salikt visu pa plauktiem, tādējādi iedrošinot uzņēmēju neatteikties no savām iecerēm, – par biznesa inkubatoru daudzpusīgo lomu runāja LIAA pārstāve.
LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore minēja, ka lielākoties inkubatoru klienti ir jaunieši 20-25 gadu vecumā, kā arī nedaudz vecāki. Protams, ir arī jau lielāku dzīves pieredzi guvuši cilvēki, kuri, iespējams, ar savu ideju iekšēji ir dzīvojuši jau dažus gadu desmitus un tikai šobrīd saņemas strādāt pie tās ieviešanas, taču šādām idejām parasti piemīt jau zinātnisks potenciāls, un to īstenošana ir sarežģīta.
– Lielākoties biznesa inkubatoru klientūra ir jauni cilvēki. Šajā ziņā arī Madonai ir sava specifika – spēcīgi skolēnu mācību uzņēmumi, uz kuru bāzes veidojas arī nākamie biznesa inkubatora klienti. Tas ir ļoti labi, un šo pieredzi – kā veiksmīgāk strādāt ar skolēnu mācību uzņēmumiem – cenšas pārņemt arī citas pilsētas, jo tas nākotnē atmaksājas, – pauda Laura Očagova.
29.09.2017.