Mājas firmas torte ir "Maiznieka mazmazmeitas mantojums", bet vēl ir arī citas receptes. Iecienīts ir baltās šokolādes un laima muss, kūkas ar spoguļglazūrām, smilšu cepumi dažādās krāsās un formās, arī burtu vai ciparu. Tās ir dažādas kūkas, ko prot gatavot Laura Nikolovska Madonā, un visas ir ar savu "odziņu".
– Es necepu kūkas, radu baudu acīm, sirdij, dvēselei un garšām. Tā nav vienkārša kūka, ko izcepu – eju uz vizuālo, kas ir svarīgi arī man pašai. Tāpēc arī ir kūkas ar odziņu – gan tiešajā, gan pārnestajā nozīmē, – tiekoties saka atvērto durvju dienā Madonas biznesa inkubatora jauno uzņēmēju teltī uzrunātā Laura Nikolovska.
Patīk, padodas un izdodas – tā var nosaukt Lauras Nikolovskas aizraušanos ar konditorejas izstrādājumu cepšanu mājas apstākļos, jo visi gardumi top dzīvokļa mazajā, normālajā virtuvē ar bērniem pa vidu. Laura ir pabeigusi Madonas biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas kursu, sešus mēnešus mācījusies, attīstījusi savu ideju, pamazām gatavojoties savam uzņēmumam. – Mana ideja ir citādāka, jo negribu vienkārši cept cepšanas pēc, bet tā, lai gardumus varētu ēst ar baudu.
Torte "Maiznieka mazmazmeitas mantojums"
Laurai ir dotības, ko dēvē arī par talantu, no vairākām izejvielām radīt ko garšīgu un kārdinošu acīm, jo viņas profesija nebūt nav saistīta ar konditoreju vai pārtikas tehnoloģiju. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību sabiedrisko attiecību vadībā, piecus gadus strādājusi apdrošināšanā, bet, pārceļoties no Rīgas uz Madonu, izvēlējusies sevi apliecināt kūku cepšanā. Varbūt, ka cepēja dotību gēns nāk mantojumā no vecvectēva, jo viņas firmas torte ir mājas kūka pēc vecvectēva receptes. – Mans vecvectēvs Ernests bija maiznieks un beķeris Madonā pirms gandrīz simt gadiem, cepa arī lielas kūkas ar trim kārtām, ko piegādāja savām kundēm. Viņa recepte ir papildināta, un tagad kūka tiek cepta manā versijā – vēl klāt nākušas šokolādes un karameļu kārtas. Kūkas nosaukums ir "Maiznieka mazmazmeitas mantojums", – atklāj Laura.
Ar šo kūku viņa ir iekļuvusi gardēdes Signes Meirānes un "Rimi" kopīgi veidotajā grāmatā "100 kūkas un viena svecīte", kur ir arī Lauras Nikolovskas tortes recepte. Grāmatā ietvertas receptes no katra Latvijas reģiona. Tostarp Lauras torte no Madonas novada – ar visām "odziņām" un aprakstu. – Biju aizbraukusi uz grāmatas prezentāciju, kas notika 17. maijā Rīgā. Pašu kūku aizvedu pagājušā gada oktobrī, jo gatavošanās grāmatas izdošanai notika krietni agrāk – pretendentu atlase sākās jau pirms pāris gadiem, jo vispirms notika konkurss. Lai varētu tikt labāko kūku cepēju simtniekā, bija jāpapūlas. Signe Meirāne brauca pa Latviju, izvēlējās. Man izdevās ielekt vilciena beidzamajā vagonā. Bija jāuzraksta kūkas stāsts un recepte, sākās sadarbība ar grāmatas redaktoru, piedalīšanās grāmatas "100 kūkas un viena svecīte" prezentācijā – tie jau bija svētki, – stāsta Laura.
Kvalitatīvas izejvielas un radošums
– Daudz ko konditorejā nosaka izejvielas, to kvalitāte. Tiesa, sanāk dārgas kūkas, bet varu garantēt par izejvielām. Pārsvarā viss cepšanai vajadzīgais tiek pirkts, jo paši neko neražojam. Sākumā vēlējos kūku cepšanā izmantot lauku olas, bet, tā kā laukos vistas baro, kā nu kurš saimnieks vēlas, arī olas tortes biskvītā uzvedas, kā grib – viens biskvīts uzpūšas, cits tūlīt arī saplok. Sapratu, ka vairāk pazīstu veikalā pirktās olas un zinu, kā ar tām strādāt. No taukvielām izmantoju tikai sviestu, arī krēma sastāvā ir sviests. Ja gatavo smilšu mīklu, tad ir jūtama atšķirība, vai izvēlas sviestu vai margarīnu. Dekorēšanai lietoju dažādas odziņas – svaigas avenes, krūmmellenes, smiltsērkšķus, brūklenes, dzērvenes – ko nu kurā gadalaikā var nopirkt no viena vai otra saimnieka, – Laura pastāsta par savu pieredzi.
Madonā – laba vide, kur augt bērniem
Laura Nikolovska nepilnus divus gadus dzīvo Madonā, te atgriezās ar ģimeni, bet vīrs turpina strādāt un mācīties Rīgā.
– Pamudinājums mainīt dzīvesvietu bija bērni, jo lielākajam bija jāsāk skolas gaitas, mazākajam – jāiet bērnudārzā. Rīgā režīms būtu pārāk noslogots – celties pulksten 7 rītā, mājās pārnākt pēc 19 vakarā. Ja gribi, lai bērns dejotu vai dziedātu, vēlies to vai ne, bet pašai vai vīram ir jākļūst par šoferi. Tas nogurdina. Madonā ar laiku bērni paši visu var kājām izstaigāt, jo te ir droša vide, kur nav jāuztraucas, kā nokļūt līdz skolai, kā atpakaļ mājās, un bērnu attīstībai ir tik daudz iespēju – pieejama mūzikas, mākslas, sporta skola, dažādi pulciņi, – novērtē Laura.
Arī pati mācās, jo ar vēlmi papildināt zināšanas ir iestājusies kursos, lai uzzinātu to, ko stāsta interesentiem konditorejas pamatu programmā. Kāds būs Lauras izvēlētais turpmākais ceļš, rādīs laiks. Ja ir vēlme veidot ko savu, īpašu, kas nav bijis, ja ir mērķis, tad atrodas arī iespējas. Tās Laura saskata Madonā.
05.10.2018.