Smaržo ne tikai kafija, bet arī ziedi, ko sadāvinājuši klienti. Kūku vitrīnā izvietoti kārdinoši gardumi un kārumi, tortes, kas izceļas ar savu "odziņu". Pirms gada 21. janvārī Madonā, Rīgas ielā 2a, Laura Nikolovska atvēra kafejnīcu-konditoreju "Kūku feja". Darba ir bijis daudz, un, kā pati atzīst, pirmais gads noteikti paliks atmiņā, jo bija kā ugunskristības.
– Kāds bijis pirmais darba gads jaunajam uzņēmumam? – "Stars" aicināja "Kūku fejas" saimnieci Lauru Nikolovsku atskatīties, kā veicies.
– No 366 dienām, kas ir uzņēmuma pirmais darba gads, uz vietas nebiju varbūt tikai kādas 10 dienas. Tad arī bija pelnītais atvaļinājums septembrī. Gada laikā trīs reizes bija arī palīgi, kad bija ļoti daudz pasūtījumu. Pagājušais gads nebija viegls nevienam, taču to, ka būs tik grūti, neviens nevarēja paredzēt. Taču ugunskristības esmu izturējusi un joprojām turos, – noskaņā dalās "Kūku fejas" saimniece.
Neilgi pēc tam, kad uzsāka darbu "Kūku fejas" kafejnīca-konditoreja, sākās arī ārkārtējās situācijas nosacījumi saistībā ar "Covid-19" izplatības ierobežošanu. Vasarā līdz ar vīrusa atkāpšanos pāris mēnešu viss bija labi, bija atļauti pasākumi, līdz ar to arī daudz pasūtījumu, bet rudenī atkal – ierobežojumi, kas nosaka, ka kūkas var pirkt tikai līdzņemšanai, nevis baudīt uz vietas kopā ar kafiju.
– Mana ideja jau bija tāda, lai klienti ierodas un tepat nogaršo gabaliņu no tās vai citas kūkas, pabauda mirkli, notver sajūtu, izsaka savu vērtējumu, rosina mani uz kādu jaunu recepti. Man gribējās kontaktu ar klientiem, ne tikai cept un cept. Vai tad ir interesanti, ja katru mēnesi tikai cepu savu sortimentu, teiksim, kādus 20 kūku veidus, kad konditorejas galdiņi ir tukši. Taču pašlaik tā ir – visi ņem kārumus tikai līdzi. Tagad cilvēki ienāk, izvēlas, ko nopirkt, kūkas sasaiņoju līdzņemšanai uz mājām. Tas, kas joprojām darbojas – pasūtījumi – pasūta tortes, kūkas un kūciņas svētkiem, jo ir taču arī jubilejas, gadadienas, arī svinamas dienas. Patīk tas, ka varu izrunāt pasūtījumus, pati arī piegādāju. Pievienotā vērtība ir tā, ka daudzi klienti ir kļuvuši par "Kūku fejas" draugiem, un daudzi atcerējās apsveikt arī kafejnīcas gada jubilejā, –
atklāj Laura.
– Tā kā bija ierobežotas iespējas svētkus svinēt, cilvēki izdomāja, kā tomēr sarīkot pārsteigumus, – vēstī Laura Nikolovska.
– Runājot par pārsteigumiem – piemēram, Māmiņu dienā bija daudz pasūtījumu mammām, vecmāmiņām, ko pati arī piegādāju, izvadājot pa Madonas novadu – bija pilns bagāžnieks. Pagājušajā gadā varēja izpausties mans radošums, jo pasūtīja kūkas gan ar uzrakstiem, gan ar attēliem, gan figūrām noformējumā. Arī Ziemassvētkos pasūtīja kūkas – pārsteigumu, kas reizē bija kā dāvana – ar apsveikumu un novēlējumiem. Ja daudzi nevarēja atbraukt ciemos no ārzemēm, pasūtīja kādu gardumu no "Kūku fejas" sortimenta, ko piegādāt svētkos tuviniekiem, kas dzīvo Latvijā, – vecākiem, draugiem. Arī man radīja gandarījumu šo pasūtījumu izpildīšana un piegāde, jo saņēmu pretī pozitīvas emocijas. Kāzām lielākais pasūtījums bija 18 kilogramu smaga torte un simtiem dažādu mazu kūciņu, našķīšu. Pagājušais gads bija tik raibs, notikumiem un emocijām bagāts, – atceras konditorejas saimniece.
Laura atzīst, ka daudz kas ir jāpārdomā, bet arī jāteic – lai gan ir kovida radītie ierobežojumi, vajadzība pēc saldumiem tomēr pastāv: – Kovida pozitīvā nots ir tā, ka ir laiks apstāties no lielā skrējiena, svinēt ne tikai dzimšanas un vārda dienas, ne tikai apaļas kāzu jubilejas, bet katrai dienai var atrast iemeslu, par ko priecāties, svinēt dzīvi.
Vaicāta, kā gada laikā mainījies sortiments, viņa pastāsta: – Ir 20 kūku piedāvājums, bet klāsts paplašinās. Tas ir tāpēc, ka izmēģinu ko jaunu, pašai garšo, liekas, ka arī citiem garšos. Vasarā daudz cepu "Pavlovas", tās rotāju ar svaigām ogām. Arī bezē rulete ir ļoti iecienīta. Nemainīga vērtība ir "Maiznieka mazmazmeitas mantojums", dēvēta arī par "Simtgades kūku", cepumi "Riekstiņi", kas saistās ar bērnības garšu cilvēkiem jebkurā vecumā. Iepaticies un garšo "Napoleons", kas ir viens no jaunumiem. Ziemā daudzi izvēlas šokolādes torti, kur sajūt šokolādi ar visām maņām. Cilvēki izvēlas arī mazās kūciņas, lai nav jānodarbojas ar griešanu, bet ne visu var izveidot maziņu – var musu, mājas kūku, medus kūku… Kādreiz teicu, ka man dzīvē nevajadzēs ne ģeometriju, ne ķīmiju, tagad – vajag, un ne jau velti mācījos matemātikas novirziena klasē. Vienreiz dzirdēju piezīmi, ka "Kūku fejā" savestas kūkas. Neviens šeit neko ne no kurienes neved, visa cepšana notiek uz vietas, un vienmēr garantēti ir pasūtījumi. Ja ko vēlas svētkiem, labāk ir izdomāt laikus un pasūtīt iepriekš.
Joprojām Lauras kā cepējas uzskats saistās ar noformējumu, kas vispirms piesaista skatienu:
– Gribas, lai kūkas vispirms "apēd ar acīm". Tāpēc jau man ir savas odziņas, nevis kaut kas no ārzemēm. Dzīvojam tādā foršā vietā Madonā, kur tuvu ir mežs, sezonā var salasīt ogas, un, kad ir laiks, to labprāt daru pati. Zemenes, mellenes, avenes – izcili! Arī klienti piegādā ogas, lieliskas rudens avenes atveda no Bērzaunes. Protams, vieni vēlas, lai torte izskatās krāšņāk, cits savukārt izvēlas ko piezemētāku. Arī pasaulē, liekas, viss mainās un vairs nav pārbagātības kulta, vairāk grib dabu, izvēlas vienkāršību.
Par to, ko nozīmē strādāt kovida radīto ierobežojumu apstākļos, Laura secina: – Nav paredzams, cik ko cept, un to nevar iemācīties, kādu daudzumu vajadzēs. Ir ceturtdienas, kad sarodas tik daudz klientu, cik sestdienā, un ir sestdienas, kad ir pilnīgs tukšums – arī ielās neredz cilvēkus. Kad uz Madonu atbrauc slēpotāji, arī tad ir jābūt saldumu rezervēm. Tāpēc arī tiek pieņemti pasūtījumi, un tāpēc katru dienu esmu uz vietas un cepu. Lai pasūtījums tiktu izpildīts, vēlams to izdarīt ar laika rezervi, lai varētu vajadzīgo pasūtīt, jo visas izejvielas ir jāsagādā. Vēlētos, lai īpašās kūkas pasūta jau nedēļu iepriekš.
26.01.2021.