Madonas novada uzņēmēju ballē SIA “Šubrakkrasti” saimnieki bija to 11 uzņēmēju vidū, kas tika apbalvoti ar gada balvu “Madonas novada lepnums 2025”.
Šo balvu saņem uzņēmumi, kas pastāv vismaz 30 gadus un ilgāk.
Ciemos pie Bērzaunes pagasta "Šubrakkrastu" saimniekiem Anitas un Raimonda Aizstrautiem ieradāmies sniegiem pārpilnā janvāra dienā. Apkārtnē valdošais miers un klusums ir tieši tas, kas arī ziemā piesaista viesu interesi, un viesu nams neatrodas pagasta centrā. Laikā, kad "Smeceres silā" norisinājās IBU junioru kausa posms biatlonā, "Šubrakkrastus" dzīvošanai izvēlējās Igaunijas delegācija.
Kopš Bērzaunes pagastā savus apmeklētājus uzņem viesu nams "Šubrakkrasti", tas ir stāsts par cilvēkiem, idejām un neatlaidību.
Viesu nams šo gadu laikā kļuvis par stabilu pamatu Aizstrautu ģimenei, kura balstās uz neatlaidīgu darbu un ideju īstenošanu.
Stāsts tiek datēts ar 1989. gada rudeni, Bērzaunes pagastā nekurienes vidū, novārtā pamestā ēkā bez durvīm, logiem un elektrības šeit uzsāka saimniekot Aizstrautu ģimene. "Kalnozoli" (jeb šobrīd "Šubrakkrasti") ir vieta ar ļoti bagātu vēsturi. 1930. gadā uzceltā pienotava, kur norisinājās dažādi sabiedriski un saimnieciski nozīmīgi notikumi, turpina dzīvot savu turpmāko mūžu kā viesu nams.
Raimonda Aizstrauta ģimene uzsāka aktīvi attīstīt uzņēmējdarbību kopš 1995. gada. Vispirms saimnieks nodibināja ZS "Kalnozoli", kas sākotnēji nodarbojās ar lauksaimniecību. 2001. gada jūnijā tika dibināts „ARA Kalnozols", kur pamatnodarbošanās ir rūpnīcu nestandarta iekārtu ražošana gan metālapstādei, gan kokapstrādei, gan dažādām ražošanas līnijām. Kopš 2008. gada atsevišķi tika nodalīta tūrisma nozare, izveidojot SIA "Šubrakkrasti", jo blakus tek upīte Šubraka.
Ar neatlaidīgu darbu Anitas un Raimonda Aizstrautu ģimene ir izveidojusi viesu namu, izceļot vietas vērtības, sakopjot vidi, padarot to par iecienītu tūrisma vietu, kur tiek realizētas arvien jaunas idejas.
Viesus, kas ierodas "Šubrakkrastos", Raimonds Aizstrauts rosina doties nelielā ekskursijā uz "ARA Kalnozols" ražotni. Šogad aprit 25 gadi, kopš tika nodibināts uzņēmums "ARA Kalnozols", kur joprojām notiek ražošana, nestandarta iekārtu izgatavošana. "ARA Kalnozols" ir pārņēmis arī pļavu golfa laukumu, tā ir kā palīgstruktūra. – Mums te viena nozare otru stutē un papildina. Vēl ir arī "Dambīši", bērnu un jauniešu centrs, – iepazīstina saimnieks.
Ražotne ir Raimonda Aizstrauta pasaule, un ideja "Šubrakkrastu" viesiem piedāvāt nelielu ekskursiju jau ir kā tradīcija. Te var aplūkot ejošā kārtībā uzturētus jaunībā titulētā motosportista sacensību motociklus un motociklu sportā izcīnītās medaļas, diplomus. Te ir darbnīca kā rūpnīca, kur, liekot lietā savu dabīgo intelektu un inženiera talantu, Raimonda Aizstrauta projektēti, tiek izgatavoti dažādi pasūtījumi. Neviens pat nevar iedomāties, ka laukos kaut ko tādu var dabūt gatavu. Savulaik detaļas uzsāka izgatavot Zviedrijas partneriem, ar ko sadarbība pastāv no 2001. gada. Te ražo arī inovatīvas lielogu dzērveņu un melleņu novākšanas mašīnas ogu audzētājiem. Šogad ir pasūtītas četras lielogu dzērveņu novākšanas mašīnas un divi melleņu novākšanas kombaini.
Ja kāds prasa, kāda ir viņa izglītība, lai to visu dabūtu gatavu, Raimonds atbild ar humoru: – Esmu sētnieks. Man ir tikai profesionāli tehniskā izglītība, virpotājs, zēns no Slokas. Varbūt daudz ko nesaprotu, bet manā izpratnē šodien daudzas augstākās izglītības ir nulles vērtas, ja tām nav nekādas prakses. Lielākoties pēc augstskolas iznāk čomi ar izglītību apliecinošu papīru, bet maz ko saprot.
Anita atklāj, ka ir dzimusi Ērgļos, taču uzaugusi Lēdmanes pagastā, viņa ir apguvusi daiļdārznieces profesiju, un tā ir prasme, ko redz un novērtē viesi, redzot skaistos stādījumus, kompozīcijas, serpentīnu.
Uz jautājumu, par ko pašiem ir vislielākais gandarījums un lepnums, Anita atbild: – Mums ir izauguši brīnišķīgi bērni – Tomass, Raivo un Agrita, kas jau ir aizgājuši savā dzīvē. Ceram, ka ar laiku viņi te atgriezīsies. Tagad dzīvo un strādā Rīgā, atbrauc, apciemo, palīdz, cik var. Mums te ir vesela komanda. Vieni paši divatā nekā daudz nevarētu izdarīt. Atbrauc bērni, viņu draugi, pastrādā, sarīko kādu pasākumu. Lepojamies ar saviem jauniešiem. Arī ar Ilutu, kas izauga Bērzaunes Bērnu un jauniešu centrā. Lepojamies ar mūsu ģimenes uzņēmuma ilgtspēju, lepojamies un novērtējam darbu, ko jau daudzus gadus veic Arnis Kisiļevs, Ainārs Ratnieks, Simona Bogdanova.
Kad vaicāju, vai ir bijis tāds brīdis, kad pašiem nav jāstrādā, Anita tikai atsaka: – Neesam bagātnieki, kaut mūs novērtē kā miljonārus. Nāku no daudzbērnu ģimenes, un vecāki visiem nevarēja iedot starta kapitālu. No 14 gadiem esmu strādājusi. Te ir ieguldīts liels darbs, nekādi Eiropas Savienības projekti nav bijuši, tikai kredīti un pasūtījumi no Zviedrijas. Raimonds ir tehnisks cilvēks, viņš ieguldījis daudz savas enerģijas, lai izveidotu tādu darbnīcu, kur top arī pasūtījumi. Mana sfēra ir grāmatvedība, viesmīlība, visi dārzi, terases. Stādiņus izaudzējam paši, redzēs, kas no tā, ko pagājušajā gadā sastādījām, pēc bargās ziemas būs izdzīvojis. Vasarās pie mums viesi brauc katru nedēļas nogali. Taču arī ziemas atpūtai ir sava romantika. Uz "Šubrakkrastiem" brauc svinēt dzimšanas dienas, pasūta pirts kublu. Cilvēki saskaņo ar mums savas vēlmes, mēs katram piedāvājam individuālu pieeju, elastīgu risinājumu. Pie mums rīko arī banketus, kāzu gan ir palicis mazāk, pagājušajā gadā bija rezervētas divas kāzas. Pēc kovida mainījies kāzu svinību formāts, kāzas svin vienu dienu, aicina mazāk viesu. Vasarās te notiek nometnes, mēģinām nākt pretī. Pagājušā gada augustā tika īstenota vēl viena jauna ideja – sarīkojām pirmos dārza svētkus, varbūt tā kļūs tradīcija.
Raimonds papildina: – Mums te ir milzīga teritorija, un ciemiņiem ir, ko darīt. Vasarā dīķi, makšķerēšana, golfs. Ar golfu viss iet uz priekšu, jo tiek ieguldīts nenormāli daudz darba, klāt nākušas arī tehniskās lietas. "Kalnozolu" golfa laukuma popularitāte arvien paplašinās, jo vairāk piedomājam par mārketingu. Pie mums brauc jaunieši mācīties spēlēt golfu. Pagājusī lietainā vasara gan daudz ko sabojāja, atlikām golfa turnīru, laukumi pludoja. Pozitīvi, ka ir atgriezusies ziema, pēc vajadzības gatavoju trases distanču slēpošanai. Ja grib slēpot pa pļavu – izveidoju trasi pļavā, ja vēlas slēpot pa mežu, iebraucu sliedes mežā. Mums ir arī inventārs, ko piedāvāt, bet daži paņem līdzi savas slēpes.
06.02.2026.