Tā par sevi saka Marika Peilāne, kas savam vaļaspriekam nododas brīvajā laikā. Viņa joprojām gatavo nevis suvenīrus, bet funkcionālus māla traukus, ko var izmantot gan ikdienā, gan dāvanām svētkos.
Marika Peilāne ar saviem keramikas darbiem palīdz stiprināt novada identitāti amatniecībā, un, gatavojoties Madonas simts gadu jubilejai, viņa ir iecerējusi radīt jaunus, skaistus un baltus traukus, ko varēs likt goda vietā uz galda ar zīmolu "Radīts Madonā" un piedāvāt amatnieku tirdziņā.
Marikas Peilānes pirmie soļi keramikā tika sperti, uzsākot darboties keramikas pulciņā, ko savulaik Kusas pamatskolā vadīja Jānis Seiksts.
Interesējoties par to, kāds bija pirmais māla darbs, ko Marika pati pagatavoja, viņa atceras: – Mans Skolotājs ar lielo burtu – pirmais un vienīgais – ir Jānis Seiksts. Pirmā nodarbība bija ļoti satraucoša, jo Jānis Seiksts atradās blakus un skatījās, kā un ko es darīšu. Sapratu uzreiz, ka darbs ar mālu nav tik vienkāršs, kā varbūt izskatās no malas. Piesēžoties pie virpas, patiesībā ir vajadzīgs ļoti liels spēks un arī miers. Virpa griežas ļoti ātri, bet keramiķim ir jābūt nosvērtam un mierīgam. Pirmais izvirpotais bija vienkāršs māla trauks, un pati jutos priecīga un lepna, ka man ir sanācis. Mani toreiz paslavēja un rosināja, ka visu var apgūt ar neatlaidīgu darbu, un labi, ja klāt ir arī kāda dzirksts talanta. Vēlāk no meistara iegādājos vienu virpu, ar kuru joprojām strādāju. Protams, turpmākajos gados esmu dzirdējusi atzinīgus vārdus arī no citiem keramiķiem, kas ļoti motivē turpināt praktizēties keramikā. Tā gan nav profesionālā darbošanās, bet mans vaļasprieks. Savus darbus vairāk radu rudenī un ziemā, jo vasarā ir arī dārzs, puķu dobes, zāles pļaušana.
Marika novērtē, ka viņu stiprina ģimene, pateicas savam vīram, kas atbalsta izvēlēto hobiju. Raimonda rokās saņemtais pasūtījums – 10 kg lielais, cietais māla gabals – tiek samīcīts līdz tādai kondīcijai, lai viegli varētu veidot. Mālu sagādā no Ādažiem, arī no Lietuvas.
Uz vaicājumu, kas ir pamainījies, kopš Madonā pirms astoņiem gadiem tika izveidota Marikas Peilānes keramikas darbnīca, viņa atklāj: – Pamainījies ir darbu raksturs, izmantotās glazūras krāsu toņi ir palikuši mierīgāki. Sākumā glazūrām speciāli izvēlējos un izmantoju spilgtos toņus – sarkanos, zaļos, arī zilos, un daudzi vēl joprojām taujā pēc traukiem ar drosmīgi spilgtajām glazūrām. Tagad izvēlos ko mierīgāku. Krāsas ir zaļas, brūnas, arī tumšas, arī baltās. Baltie māla trauki parādījās drīz vien pēc tumšajiem darbiem. Taču pats pamats ir saglabāts – tie visi ir funkcionālie māla trauki manā stilā, ko var izmantot ikdienā – šķīvji, krūzes, dažādi podiņi, protams, ar vāciņiem, kuros ir redzams manis izvēlēts ornaments. No tiem katram priekšmetam pēc ieskatiem var būt dažāds pielietojums.
Tā kā Marika ikdienā strādā par vecāko darba aizsardzības speciālisti un personāla speciālisti, keramikas darbi top tikai brīvdienās.
– Radošais darbs keramikas darbnīcā man nozīmē daudz – tā ir būšana ar sevi mierā klusumā, meditācijā. Strādāju ne jau tikai sev pašai vien. Saņemu arī pasūtījumus, un, ja vēlmes sakrīt ar iespējām, tad arī viss izdodas. Pasūtījums ir arī gaumes lieta – suvenīrus un mazas figūriņas negatavoju, tas nav mans profils. Man labāk patīk un padodas funkcionālie trauki.
Pagājušajā gadā Marika Peilāne ar saviem keramikas darbiem piedalījās vairākos tirdziņos. – Tie ir Madonā organizētie tirdziņi, kur piedalos. Cilvēki, kas mani jau pazīst, nāk un interesējas, kas jauns. Traukus var apskatīt un iegādāties arī manā keramikas darbnīcā. Tā ir ļoti maza, radošajām darbnīcām vietas pietiek tikai četriem cilvēkiem. Taču meistarklases notiek īpaši vasaras atvaļinājumu laikā, cilvēki piesakās, kopā darbojamies, beigās visiem ir prieks par radošajā procesā paveikto. Cilvēki, kas vēlas darboties ar mālu, apmeklējot meistarklases darbnīcā, tie, kas traukus pērk, dod arī man vajadzīgo iedvesmu. Ja būtu doma pamest visus citus darbus un mesties iekšā tikai keramikā, vajadzētu lielāku darbnīcu, kur būtu vietas vairākām virpām, kur meistarklasēs varētu uzņemt vairāk interesentu. Pašlaik ir labi tā, kā ir. Jārēķinās ar cilvēku vajadzību pēc māla traukiem. Keramika tomēr ir ekskluzīvs produkts, ko ikdienā nepirksi. Keramika vairāk kalpo dāvanām, māla traukus pārsvarā izvēlas iepriecināšanai svētkos, tas nav ikdienas produkts. Arī man dāvanas tuviniekiem nav speciāli jāmeklē – ar māla traukiem esmu apdāvinājusi arī visus savējos, draugus, – stāsta keramiķe.
23.01.2026.