Pirms gadiem piecpadsmit meirāniete Genovefa Čaikovska, domādama, ko darīt un kā dzīvot, nolēma nodibināt individuālo uzņēmumu "Peko", kas tāpat kā daudzi nodarbojās ar tirdzniecību. Biju spiesta toreiz domāt, ko darīt. Kļuvu par invalīdi vēl 1987. gadā, toreiz mana pirmā pensija bija 19 rubļu. Vai tad ar to varēja izdzīvot? Nebija iespējams. Pati dzīve piespieda sākt uzņēmējdarbību.
Rīkojos, kā pratu. Labi, ka esmu grāmatvede, tas daudz palīdzēja. Esmu nodarbojusies gan ar tirdzniecību, gan pārdevusi lietotus apģērbus, gan daudz ko citu darījusi.
– Jūs esat darbojusies ar apskaužamu enerģiju.
– Es nekad nerīkojos nepārdomāti. Viss ir jāplāno. Arī tirdzniecībā. Man pat bija grafiks sastādīts, kur un kad braukt. Zināju skolotāju algas dienas, pensiju izmaksu laikus. Un tad braucu. Pati sagādāju preces. Algoju šoferi ar automašīnu. Toreiz to varēja izdarīt. Mana biznesa sākumā degviela bija lēta. Tagad tas nav iespējams, degviela kļuvusi ļoti dārga. Biznesā galvenais ir iniciatīva. Strādāt un gaidīt, kad tev kāds kaut ko pienesīs klāt, tā jau ir bezjēdzība. Tad nekas labs nenotiks. Gadu gaitā esmu apguvusi visu nepieciešamo dokumentu kārtošanā, kas arī ir ļoti noderīgi. Tagad gan es vairs ne ar kādu biznesu nenodarbojos, veselība neatļauj, man ir grūti pārvietoties. Esmu nolēmusi tuvākajā laikā individuālo uzņēmumu "Peko" slēgt, bet savas zināšanas nodot dēlam Pēterim, – stāsta Genovefa Čaikovska.
– Tomēr "Peko" joprojām pastāv, un pagājušajā gadā jūs kopā ar dēlu uzsākāt kaut ko jaunu, kas jau izraisījis iedzīvotāju interesi.
– Tā arī bija dzīves nepieciešamība. Kaut kas ir jādara. Nolēmām sākt nodarboties ar apģērbu šūšanu. Vispirms izpētījām situāciju, mēģinājām noskaidrot, vai to varam darīt.
Pēteris Čaikovskis: – Savulaik mācījos Rīgas horeogrāfijas skolā, gribēju nodarboties ar baletdejošanu, bet mani iesauca armijā. Pēc tam baletam bija jāsaka ardievas. Tad nolēmu apgūt kaut ko praktisku – divus gadus mācījos skrodera gudrības. Visus apģērbus varu izgatavot, man ir augstākā amata kategorija. Pagājušajā gadā nolēmām šīs zināšanas likt lietā.
Vairāk lasiet laikrkastā STARS. 22.01.2008.
Autore: GUNĀRS ZEMZARS
AGRA VECKALNIŅA foto