Eglītēm patlaban ir pļaujas (zāģa) laiks, taču ir ģimenes, kas izvēlas pēc eglītes neiet uz mežu, priekšroku dodot podiņā augošai eglītei, ko pavasarī pārstādīt un lolot savā piemājas dārzā. Turpmākajos gados tad atliek vien sarūpēt jaunas, pašdarinātas rotas no dabas materiāliem, un skaista eglīte augs pašu mājas pagalmā.
AS "Latvijas valsts meži" uzņēmuma "Sēklas un stādi" kokaudzētavas "Kalsnava" stādu laukums decembrī saista uzmanību ar dažāda auguma, kupluma un skuju nokrāsas eglēm. Taču pārsvarā podos audzētās eglītes aizceļo uz Rīgu. To apstiprina arī Kalsnavas kokaudzētavas vadītājs Jānis Lapše: – Rīgā atrodas AS "Latvijas valsts meži" centrālais birojs, kur līdz pat Ziemassvētkiem darbojas eko veikals, kurā var iegādāties dažnedažādus un neatkārtojamus dekorus, gan tradicionālas, gan praktiskas dabisku materiālu rotas, adventa vainagus, arī puzurus. Veikals realizē visu dabisko svētkiem – turp arī mūsu eglītes aizvedam. Tās ir dažādas eglītes – no maza auguma nelielos podos līdz pat 3 m garām lielākos podos. Cilvēki egles podos pērk ar domu, ka pēc Ziemassvētkiem un Jaunā gada eglīti izstādīs ārā, dodot iespēju tai ieaugt. Protams, ne jau visi tā rīkojas, un mums nav ziņu, kā kuram izdodas ar stādīšanu. Ja egli pārāk ilgi tur siltās telpās, iekaltē, kociņam tas ir liels pārbaudījums. Ziemassvētkiem vairāk pērk parastās egles un dažādu šķirņu sudrabegles. Arī to formas ir dažādas – neliela piramīda, ligzdiņa, eglīte ar savdabīgu skraju vainagu, kurā būs daudz vietas rotājumiem, vai, piemēram, eglīte ar blīvu vainagu, kuru rotāt ar smalkākiem un mazākiem rotājumiem.
LVM uzņēmuma "Sēklas un stādi" kokaudzētavas "Kalsnava" dekoratīvo stādu pārzine Aija Vītoliņa teic, ka no eglītēm vairs palikusi tikai daļa, jo tās jau aizvestas tirgošanai uz Rīgu.
– Parasti katram sava sapņu egle ir izdomāta jau iepriekš. Ģimenēs, kur aug mazi bērni, pērk 1-1,70 m garas egles, stāstot, ka eglīte vispirms paviesosies svētkos, bet pēc tam to kopīgi izstādīs ārā, lauku īpašumā. Kokaudzētavā ir pieejama plaša eglīšu podiņā izvēle. Piemēram, ir Serbijas egles šķirne ‘Nana', kam ir skaista skuju krāsu saspēle, arī forma, ir ‘Zuckerhut' blīvās eglītes, baltegles, aso egļu šķirņu vien ir ap 20, parastajai eglei – tikpat liela šķirņu dažādība. Ir klienti, kas brauc pie mums pirms Ziemassvētkiem pēc eglītes katru gadu un veido pie mājas Jaungada eglīšu stādījumu. Ja vieta to ļauj, tā saucamie kolekcionāri sastāda dažādas eglītes, kas atšķiras gan pēc skuju nokrāsas, gan formas. Ir ģimenes, kas no pieejamā klāsta izvēlas zemas formas un lēni augošas egles, kur katru gadu pieaugums ir pāris centimetru. Citi pērk egli podā dāvināšanai, tad parasti izvaicā, cik augumā gara eglīte izaugs, lai varētu atrast izstādīšanai piemērotu vietu, – novērojumos dalās Aija Vītoliņa.
Kā eglīti saglabāt? Aija Vītoliņa iesaka: – Eglītēm nepatīk krasa temperatūras maiņa. Ir nosacījums, lai nedēļā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam eglīti neliktu tuvumā pie krāsns vai radiatora. Eglēm nepatīk arī sausais gaiss, ko rada centrālapkure, tad jānodrošina mitruma režīms. Noteikums arī tāds, ka sveces nevar likt. Tāpēc ir jāizdomā, vai iet pēc eglītes uz mežu vai iegādāties egli podā.
Aijas Vītoliņas vēlējums Ziemassvētkos: – Lai izdodas mierpilni un gaiši svētki, lai visi vīrusi iet garām. Vairāk iesim ārā pie dabas, elposim svaigu gaisu! Veselīgu jauno gadu!
22.12.2020.