Otrdien, 10. janvārī, LIAA Madonas biznesa inkubatora telpās uz otro tikšanos pulcējās Jauno uzņēmēju klubs, kas ir uz pašiniciatīvu balstīts neformāls forums, kurā tiekas jaunie un topošie uzņēmēji, kam ir vēlme dalīties pieredzē, iegūt jaunus kontaktus un zināšanas.
Pirmā tikšanās norisinājās aizvadītā gada decembrī, un uz to pulcējās vairāk nekā 20 topošo un jauno uzņēmēju, kuru vidū bija gan bitenieki, gan lauksaimnieki, gan alus darītāji un vīndari, gan citu jomu pārstāvji. Tikpat liela atsaucība bija arī otrajā sanāksmē, kurā Madonas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Vabule un novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans sniedza informāciju par aktuālajiem ar uzņēmējdarbības jomu saistītajiem jautājumiem un atbalsta mehānismu jaunajiem uzņēmējiem, savukārt savā visai interesantajā pieredzē un gūtajās atziņās, strādājot par finanšu konsultantu bankās un pēdējos gados – par vīndari, dalījās SIA „Aiviekstes klēts" īpašnieks Oskars Žvagins.
Vīndaris atzina, ka vēlme finanšu jomu, kur darba ikdiena bijusi biznesa plānu caurlūkošana un konsultācijas, nomainīt uz pretējā pusē esošo uzņēmējdarbības nozari radusies pakāpeniski, taču līdz galam nobriedusi dižķibeles laikā.
Darbs viņam bija, un tikpat labu darbu kā darba ņēmējam šajā reģionā neviens nespētu piedāvāt, taču problēma bija taustāma darba rezultāta trūkums. Mazdārziņa īpašnieks, iestādot kartupeli, rudenī izrok desmit. Ir rezultāts, bet, strādājot ar skaitļu tabulām bankā, šī taustāmā darba rezultāta trūka.
– Ģimenei Lubānā bija māja, un nākotni biju nolēmis saistīt ar to. Vēl strādājot bankā, izskatīju vairākus potenciālos scenārijus, ko varētu darīt, taču, jo vairāk iedziļinājos, jo vairāk sapratu, ka tie nav dzīvotspējīgi. Galu galā man bija atbildība ne tikai pret sevi, bet arī savu ģimeni. Strādājot bankā, varēju viens pats visus uzturēt, bet, pārceļoties uz laukiem un ielecot uzņēmējdarbībā, bija daudz nezināmā. Beigu beigās nonācu pie risinājuma – vīns un „Lubānas vīnotava". 2012.-2013. gadā Rīgai galīgi tika pielikts punkts, un pilnībā pārcēlāmies uz Lubānu. Viss bija jauns. Gan vide, gan tas, ka pats sev esi priekšnieks, gan tas, ka tev sevi nemitīgi jāpiespiež uz to, ka šodien nevari atļauties gulēt gultā un skatīties griestos. Uzsākot darbu, radās daudz jaunu atklāsmju. Agrāk biznesa plāni bija mana ikdiena, taču, kad pats nonāc pie stūres, saproti, ka viss ir pilnīgi citādāk, nekā biji iedomājies. Tikai tagad esmu sapratis to, ko, strādājot bankā, nesapratu: cik daudz pūļu uzņēmējam prasa kaut vienas vienkāršas lietas izpilde. Pašlaik esmu cilvēks orķestris – grāmatvedis, vīndaris, agronoms, lauksaimnieks un palīgstrādnieks vienā personā. Brīžos, kad kādā no šiem darbiem jādzēš ugunsgrēks, prātā nāk tikai necenzēti vārdi, – par grūto iesākumu pastāstīja Oskars Žvagins.
Pēckrīzes periods un laiks pēc darba gaitu beigšanas bankā vīndarim ļāva nonākt pie atziņas, ka kredītu savā mūžā neņems un arī māju par labu biznesam ieķīlāt negrasās, tādēļ ir jālūkojas uz dažādiem atbalsta mehānismiem.
– Man ir izveidojies arī viedoklis par LAD, LIAA, Eiropas struktūrfondiem utt. No vienas puses, tie ir atbalsts uzņēmējam, taču – no otras – tie arī daļēji rada nevienlīdzīgu konkurenci, jo ne visi tiek pie šīs naudas. Secinājums ir skaidrs – ja jūsu konkurenti raksta projektus un piesaista finansējumu, arī jums tas ir jādara, jo pretējā gadījumā pēc pieciem gadiem jūs būsit desmit soļu aiz viņiem. Kamēr mēs situāciju nevaram mainīt un var piesaistīt finansējumu no ES, ir jāņem viss, ko var paņemt, jo neviens no mums nezina, kāda būs situācija pēc dažiem gadiem. Uzņēmējam ir jāizmanto visas atbalsta iespējas, tai skaitā arī no valsts institūcijām. Zinu, ka daudzi ieņēmumu dienestu uztver kā soda iestādi un ka darba inspekcija tikai izraksta rēķinus par konstatētajiem pārkāpumiem. Manā skatījumā, tas būs līdz brīdim, kamēr mēs viņus par tādiem uzskatām. Ar laiku tu sāc saprast, ka ir lietas, kuras nav iespējams mainīt, un centieniem tās mainīt nav vērts tērēt laiku, līdzekļus un arī pelēkās šūniņas, kuras, kā runā, neatjaunojas, – sacīja Oskars Žvagins.
Vīndaris arī aicināja attīstīt Jauno uzņēmēju kluba ideju un to tikai nostiprināt, jo, kā liecina pieredze, pasaulē pārsvarā lieli biznesa darījumi notiek tieši klubu, asociāciju, biedrību un citu kopīgu organizācijas formu biedru starpā.
– Arī es esmu iesaistījies Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ar mērķi ietekmēt to, kas notiek šajā nozarē, un būt klāt pie lēmumu pieņemšanas. Biedrībai ir laba sadarbība ar valsts institūcijām, Saeimu un šajos divos gados jau visai daudz izdevies paveikt. Piemēram, ar 1. janvāri uzņēmējiem ir uzlikts slogs, jo nepieciešams iegādāties jaunus kases aparātus. Aprēķinājām, ka vīndariem jauna kases aparāta iegāde izmaksātu 500 eiro plus apkalpošanas izmaksas. Pusotru gadu cīnījāmies pret šo MK noteikumu normu. Visus noteikumus izmainīt neizdevās, taču vismaz vīndari, lai tirgotos tirdziņos un savās ražotnēs, var strādāt bez jauniem kases aparātiem. Šis ir konkrēts materiāls ieguvums, ko, pateicoties biedrībai, izdevās panākt. Arī jums iesaku turēties kopā un ziedot kaut nedaudz laika kluba aktivitātēm, – rosināja vīndaris.
Ideja par Jauno uzņēmēju kluba izveidi vienlaikus, taču ne kopīgi radās Madonas biznesa inkubatora vadītājai Ivetai Vabulei un jaunajam uzņēmējam Gintam Jubelim, kas atzina, ka uz šādas neformālas organizācijas radīšanu viņu pamudinājusi iepriekš Madonā pastāvējusī uzņēmēju apvienība, kas savulaik apvienoja vairākus nu jau par lieliem dēvējamu uzņēmumu pārstāvjus, kuri savus kontaktus joprojām nezaudē.
– Sarunā ar šīs apvienības vadītāju Juri Jātnieku radās doma šo aktivitāti atjaunot, taču šoreiz orientējoties uz jaunajiem uzņēmējiem, kā arī tiem, kas par uzņēmējdarbību vēl tikai domā. Ieminējos par šo ideju pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas galvenajai speciālistei Ilzei Voginai, un viņa sacīja, ka tiek veidots biznesa inkubators, kurā šāds klubs arī varētu tikties. Pēc kāda laika saņēmu zvanu no Ivetas Vabules, un sarunā ar viņu vienojāmies, ka šī ideja ir jāattīsta, un tā dabiskā ceļā formāts ir izveidots, pirmās tikšanās jau notikušas. Uz pirmo kluba tikšanos „Ideju cehā" ieradās vairāk nekā 20 cilvēku, manuprāt, atsaucība ir laba, un arī šodien pulcējušies tikpat daudz cilvēku, – pastāstīja Gints Jubelis, piebilstot, ka Jauno uzņēmēju klubs ir lieliska iespēja gan sevi parādīt, gan citus iepazīt.
Vaicāts, kas viņu pašu pamudinājis sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību, Gints Jubelis atzina, ka iemesls bijis Oskara Žvagina jau pieminētā vēlme redzēt konkrētus sava darba augļus.
– Arī es strādāju algotu darbu un saņēmu salīdzinoši labu algu, taču jutu, ka par paveikto nav gandarījuma. Šādā situācijā ir divas iespējas – vai nu turpini kā līdz šim, rokas klēpī salicis, gaidot, ka kāds cits tev pienesīs darbu, vai sāc savu biznesu, pat ja tas līdz šim tev ir bijis vien hobija līmenī. Manā gadījumā tā arī bija, un es, nodibinot uzņēmumu, savā veidā legalizēju hobiju. Uzņēmējdarbībā, līdzīgi kā hokejā, rezultāts nāk tikai caur smagu darbu un cīņu ar grūtībām, līdz mazākajām detaļām izkožot to jomu, kurā darbojies. Sākumā šķita, ka viss būs vienkārši, taču uzņēmumam ir jau divi gadi, un joprojām saskaros ar jaunām problēmām, izaicinājumiem, fundamentālām kļūdām, kas ir situšas pa kabatu, kaut arī pašam šķiet, ka visu jau zini un proti. Klausoties citu kluba pārstāvju stāstus, saproti, ka viņi tam pašam ir gājuši cauri. Tieši tas arī veido šo kopīgo uzņēmēju garu – tev līdzās ir cilvēki, kuri tevi saprot, jo paši ar daudzām grūtībām saskārušies, meklējuši risinājumus un tās pārvarējuši, – skaidroja Gints Jubelis.
Viņš atzina, ka grūtākais nav izveidot uzņēmumu – grūtākais ir noticēt savai idejai.
– Bieži vien mums ir liela ideja, taču mēs nobīstamies un padodamies neziņai, tādēļ cenšamies latiņu nolaist zemāk un ideju piezemēt līdz tādam līmenim, kas mūsu prātos būtu sasniedzams. Manuprāt, tomēr būtu jāsaņem drosme un jārod motivācija tiekties pēc lielās idejas, nevis laist zemāk latiņu. Jaunajiem ir raksturīgas šīs bailes. Arī man bija bail. Pusgadu atvilktnē nostāvēja iesniegums „Altum" ar vēlmi uzsākt jaunā uzņēmēja programmā uzņēmumu. Tas bija uzrakstīts, taču baidījos izkāpt no savas komforta zonas un nodibināt SIA "Melnais vanags". Šobrīd varu sev tikai pārmest, kādēļ baidījos un uzņēmumu nenodibināju trīs gadus ātrāk. Manuprāt, Jauno uzņēmēju klubs varētu reizē arī kalpot par tādu kā iedrošināšanas vietu topošajiem uzņēmējiem, kuri vēl varbūt ir baiļu un pārdomu stadijā, – sacīja Gints Jubelis.
Jauno uzņēmēju kluba tikšanās „Ideju cehā" tiek plānots rīkot reizi mēnesī. Vasarā iecerēts rīkot izbraukuma tikšanās pie kluba biedriem, kur jau varēs redzēt, kā katram ar uzņēmējdarbību sokas.
AGRA VECKALNIŅA foto
13.01.2017.