Ceturtdien, iebraucot Barkavas pagastā, varēja vērot gan jau nokultus labības laukus, gan druvas, kas vēl gaida savu kārtu. Graudu kulšana šogad iesākusies agri — no 21. jūlija.
Sutīgajā un karstajā 27. jūlijā arī saimniecības “Zaļmežnieki” saimnieku Andreju Stalīdzānu sastapām labības ražas novākšanas brīdī. Sadarbībā ar z/s “Silzemnieki”, labības novākšana nebija problēma, turklāt arī iepriekš uznākušie lietus mākoņi bija gājuši secen.
— Nokuļam ziemāju tīrumu — vecu veco kviešu šķirni ‘Pamjati Fedina’. Protams, ka katru gadu, sējot kviešus vienā un tajā pašā laukā, raža varēja būt labāka. Ja citi saka, ka šogad ir laba raža, es to nevaru apgalvot — minētā kviešu šķirne nav tik labi izaugusi, kā gribētu. Kā nu kuram šogad ar labību — vieni saka, ka augusi labi, citi bilst, ka ietekmējis pavasara sausums, līdz ar to raža ir mazāka nekā pērn, — tiekoties situāciju raksturo saimnieks. Lai pamainītu kultūras, iesēts arī rapsis, un lauka izskats liecina, ka šogad tieši rapsim varētu būt laba raža.
Uz vaicājumu, kur iekūlums tiks realizēts, “Zaļmežnieku” saimnieks atklāj, ka ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “Barkavas arodi” biedrs, līdz ar to problēmu, kur likt graudus, neesot. Nokulto graudu kravas no tīruma tiks vestas uz “Barkavas arodu” graudu pieņemšanas vietu.
— Man graudkopība nav pamatnodarbošanās, bet vaļasprieks, jo strādāju citā darbā, — neslēpj Andrejs Stalīdzāns. Tomēr, ja ir zeme, ja graudu iepirkuma cenas turas līmenī, tas esot stimuls arī nodarboties ar graudkopību. Tieši pērngad labā iepirkuma cena daudzus saimniekus motivē audzēt labību. To veicina arī kooperatīva attīstība, izveidotā bāze.
Z/s “Zaļmežnieki” nav liela saimniecība — 25 ha, kas nav daudz. Ja zemes būtu vairāk, arī labību audzētu vairāk. — Tiesa, tagad arī izdevumu ir vairāk, jo visas audzēšanas izmaksas ir pieaugušas. Līdz ar to arī graudu audzēšana nemaz nav lēta.
Barkavā lielākā daļa zemes īpašnieku graudaudzēšanu uzskata par iespēju ieguldīt zemē, lai pēc tam nopelnītu. Tikai ar nosacījumu — jābūt labai iepirkuma cenai un arī ražai. Cena turas, bet ražas ciparus vēl skaļi nenosauc.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.07.2011.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto