Pagājis pirmais gads, kopš Bērzaunes pagasta "Lejas Gaiziņos" saimnieko SIA "Virsotne I". Uzņēmuma valdes loceklis Ingars Garbovskis darbu sāka pērn novembrī, tātad ir aizritējis tikai gads, bet Ingaram jau ir savs redzējums uz Latvijas augstāko virsotni. Madonas novada tūrisma informācijas jaunumos jau bija vēstīts, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma Madonas novada Bērzaunes pagastā darbu atsākusi viesu māja "Gaiziņkalns", kas atrodas Latvijas augstākā kalna Gaiziņa dienvidu pakājē. Viesu māja savdabīga ar to, ka tajā joprojām saglabāts padomju laika iekārtojums, kas vecāka gadagājuma cilvēkus aicina atcerēties jaunības laikus, bet jauniešiem uzskatāmi rāda vēstures liecības. Viesu mājā var izmitināt 25 nakšņotājus, pirmajā stāvā darbojas neliela kafejnīca. Blakus naktsmītnei atrodas jau izsenis zināmā kalnu slēpošanas trase "Dāmu paradīze" un slēpošanas inventāra nomas punkts. Trase darbojas tikai pietiekamos dabiskā sniega apstākļos, bet decembrī uzsnigušā sniega sega tomēr bija par mazu, lai trasē varētu slēpot.
Tomēr Ingaram Garbovskim ir iecere atdzīvināt slēpošanu un snovbordu "Dāmu paradīzē". Trasē ir atjaunots pacēlājs, kas ir darba kārtībā un jau pārbaudīts. Nomas punktā tiek nomainīts slēpošanas inventārs, kafejnīcā veikts kosmētiskais remonts, iekārtota atpūtas telpa.
"Gaiziņā" slēpo kopš bērnības
– Īpašums pieder Inesei Apelei, pats esmu nomnieks. Iepriekš te mēģinājuši saimniekot daudzi, pēc Ineses Apeles – arī Anglijas tautiete latviete Gundega Feldmane-Zāne, bijuši arī vietējie, bet visiem kaut kā ilgi te nav bijis lemts noturēties. Varbūt vietējiem latviešiem ir cits skatījums uz laukiem, dzīvi tādu, kāda tā ir. Arī pats esmu izbraukājis ārzemes, bet velk atpakaļ.
Ingars stāsta, ka bijis aizbraucis arī pastrādāt un uzkrāt pieredzi ārzemēs – pabijis Zviedrijā, Norvēģijā, Anglijā, Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, taču pienācis laiks, lai atgrieztos mājās. Viņa vecāki saimnieko ZS "Aizupes" Bērzaunes pagastā, arī viņi atbalsta dēla darbību. – Par saimniekošanu atpūtas vietā, ko kādreiz sauca par Gaiziņkalna tūristu bāzi, cīnījos jau pirms sešiem gadiem, bet saimniece nenoticēja, ka tas būtu iespējams, ielaida citus īrniekus. Beidzot saprata, ka jābūt kādam jaunākam, kas šeit varētu saimniekot. Tā tika dota iespēja šajā vietā strādāt, un esmu šeit.
Gaiziņkalnā esmu tāpēc, ka kalns man ir pazīstams – te slēpoju jau kopš bērnības. Ja es neslēpotu, droši vien šādā vietā nelīstu. Esmu iezemietis, katru ziemu esmu braucis slēpot. "Dāmu paradīzē" pacēlājs ir, tikai jāsagaida sniegs, ziema, un jāsagatavo trase – 400 m. No vecajiem Latvijas laikiem šī trase ir darbojusies, beidzamajos gados to iecienījuši snovborda braucēji. Tā kā pagājušajā gadā ziemas nebija, tikai tagad sāku saprast, kas mani sagaida, jo trases sagatavošanā, ja nav dabiskā sniega, ir jāiegulda liels darbs un arī līdzekļi. Ja pieturas sals, nepieciešams sniega pūtējs, ko ir iespēja iznomāt no Cēsu puses, – raksturo Ingars Garbovskis, cerot, ka ziema tomēr ar savu balto sniega kārtu atnāks.
Ar praktiskā latvieša pieeju
Pirmais Ingara Garbovska darbības gads pagājis, uzlabojot vidi, sadzīves apstākļus, sagādājot mēbeles, citu nepieciešamo inventāru, ieskaitot burānu, citus sniega blietēšanas rīkus u. c. Viņš atklāj, ka palīdz Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā gūtās tehniskās zināšanas un daudz, ja ne viss, tiek darīts savām rokām, piepalīdzot ģimenei, brāļiem Ilvaram un Intaram. – Pirmais gads, uzskatu, ir tikai kā starts bez paātrinājuma, jo viss nenotiek tik strauji, kā gribētos. Viesu uzņemšanas joma man nav sveša, jo ar to esmu saskāries. Protams, pašam par visu jāgādā un jārūpējas, kā arī jāpieremontē un jāsakārto, ziemā – jākurina krāsnis. Viesu namā pa šo laiku, kamēr saimniekojam, ir veikti lieli ieguldījumi, kaut vizuāli tas nav saskatāms, – santehnika, elektrība utt. Galvenais, ka viss darbojas, un ir aktīvās atpūtas cienītāji, īpaši jaunieši, kuri priecājas par lētākām naktsmītnēm. Uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu jau vietas ir rezervētas. Uzskatot, ka Gaiziņkalns būs tūristiem saistoša apskates vieta skaistās dabas un enerģētikas dēļ, ka te brauks arī tad, ja vecais tornis ir nojaukts, bet jaunā vēl nav, ceļotāji te ieradīsies gan ziemā, gan vasarā, Ingars ir īstenojis ieceri par suvenīru kiosku. Tie, kas uzkāpj kalna virsotnē, var iegādāties kādu lietu atmiņai – nozīmītes, krūzītes, magnētiņus, atslēgu piekariņus, pildspalvas, keramiku u. c. ar uzrakstu "Gaiziņkalns", kā arī vēl vecā skatu torņa attēlu. SIA "Virsotne I" sadarbojas arī ar ZS "Aizupes", kas ekskursiju grupu apmeklējuma reizēs sagādā lauku gardumus un labumus. Ir arī mēģināts sadarboties ar vietējiem biškopjiem, zāļu tēju gatavotājiem u. c. Taču suvenīru klāsts vēl tiks papildināts. Ir iecerēts arī turpināt veidot dabas taku, rakstīt projektus, piesaistot ES fondu līdzekļus. Tam, kas jau ir, tomēr vajag papildinājumu, bet vienā gadā visu nevar paspēt. Nav jēgas ieguldīt tur, kur nav atdeves, – uzskata Ingars. Viņaprāt, svarīgi, lai Gaiziņkalnā drīzāk tiktu uzcelts jaunais skatu tornis, jo tad Gaiziņš piedzīvotu atdzimšanu. Šajā ziemā svarīgākais – atklāt sezonu "Dāmu paradīzē", kā arī mēģināt atdzīvināt masku karnevālu Gaiziņkalnā, kāds tas bija agrākajos laikos.
AGRA VECKALNIŅA foto