Cesvainietis Jānis Ozols 1992. gadā beidza Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot būvinženiera specialitāti. Tieši tad sākās lielo pārmaiņu laiks Latvijā, un, protams, jauneklim radās tradicionālais jautājums, ko darīt. Gadu viņš pastrādāja rajona sadzīves pakalpojumu kombināta Cesvaines iecirknī, bet tad nolēma sākt savu uzņēmējdarbību.
Tagad Jānis Ozols kļuvis par vienu no lielākajiem Cesvaines uzņēmējiem, SIA "Ozols LG" patlaban strādā 48 cilvēki, bet gada apgrozījums sniedzas pāri pusmiljonam latu. Šoreiz uz sarunu esmu aicinājis SIA "Ozols LG" vadītāju uzņēmēju JĀNI OZOLU.
– Vispirms atcerēsimies, kāds bija jūsu uzņēmējdarbības sākums?
– Pašā sākumā izdevās nopirkt sadzīves pakalpojumu kombināta ēku, kas atrodas Cesvaines centrā. Tur ierīkojām nelielu veikalu, frizētavu un šūšanas un adīšanas darbnīcu. Tas viss ir saglabājies vēl šodien. Pamazām ieguvām finanšu līdzekļus. 1998. gadā izdevās privatizēt bijušās Cesvaines lielsaimniecības ēku, kurā uzstādījām pirmo gateri. Uzņēmām kursu uz kokapstrādi, galdniecību un celtniecību. Man šodien jāsaka paldies Lauksaimniecības universitātes pasniedzējiem par studiju gados iegūtajām zināšanām, kas man uzņēmējdarbībā ir palīdzējušas. Protams, bija vajadzīga arī paša uzņēmība. Es uzskatu, ka dzīvē nav bezizejas situāciju. Vienmēr, loģiski spriežot, domājot, saprātīgi rīkojoties, var rast risinājumu.
– Kā uzņēmējs šodien jūtas? Kādas problēmas rodas? Viss acīmredzot nav tik vienkārši.
– Godīgi sakot, uzņēmējam šodien klājas diezgan grūti, lai neteiktu vairāk. Es varu sacīt, ka katastrofāli trūkst apgrozāmo līdzekļu. Daudzi vēlas kaut ko būvēt, bet finanšu līdzekļu trūkst. Otra problēma – labu strādnieku trūkums. Šī ir pati nopietnākā problēma. Ar to šodien saskaras visi uzņēmēji, ne tikai SIA "Ozols LG". Mēs varētu padarīt daudz vairāk un strādāt ražīgāk, bet trūkst kvalificētu strādnieku. Uz laukiem jaunieši neatgriežas, laikam jau neredz iespējas te attīstīties. Kā saka, melnā darba darītāji vēl būtu, bet nav labu speciālistu, kas varētu vadīt darbu objektos, spētu izstrādāt projektus un kam varētu pilnībā uzticēt atbildīgus uzdevumus. Trūkst tieši šāda līmeņa strādnieku.
– Mūsu valstī ir samērā augsts bezdarba līmenis. Daudzi brauc strādāt uz Īriju, Angliju un citur. Vai jūsu vadītajā uzņēmumā to jūt? Laimi dodas meklēt labākie strādnieki?
– Protams, ka šo problēmu jūtam. No mūsu uzņēmuma augustā viens cilvēks devās strādāt uz Īriju, bet otrs strādnieks nupat septembrī aizbrauca peļņā uz Angliju. Tiesa, jāsaka gan, ka laimi svešatnē ne vienmēr meklē labākie strādnieki, bet droši vien tur viņi nopelnīs vairāk. Mēs nevaram maksāt tādas algas, kādas ir citās Eiropas valstīs, bet, ja cilvēki krietni strādā, arī šeit var nopelnīt pietiekami labi.
– Cik daudz jūsu strādnieki var nopelnīt?
– Konkrētas summas es negribu nosaukt, bet visiem maksājam pēc padarītā darba. Tas mūsu uzņēmumā ir negrozāms likums. Ja kārtīgi strādā, nopelnīt var ne jau tikai minimālo algu. Arī visi nodokļu maksājumi tiek nokārtoti.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.09.2007.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto