Katru pavasari, tikko sākas stādīšanas laiks, daudzi, kam ir zeme un dārzs, izvēlas iegādāties kādu jaunu augļukociņu vai ogulāju. Mūsu novadā ir arī vietējais stādu piedāvājums, kas ir piemērots un pārbaudīts Vidzemes augstienes klimata īpatnībām.
Ar plašu sortimentu tirgos piedalās arī Kalsnavas pagasta ZS "Rāvijas". Šosestdien, 29. aprīlī, Kalsnavas pagasta stādaudzētavas "Rāvijas" saimnieki ar augļukoku un ogulāju stādiem būs sastopami arī Pavasara stādu tirgū Madonā.
Ābelītes, saldos ķiršus, plūmes, arī upenes, ērkšķogas, avenes un citus stādus var iegādāties arī turpat saimniecībā uz vietas, bet pavasara tirgošanās gan Madonā, gan citviet – tā jau ir tradīcija. Arī cilvēku interese pavasara tirdziņos parasti ir liela, jo stādīšanas laiks ir tik īss.
– Šopavasar ir pabūts arī Zaļajā tirgū Gulbenē, arī SIA "Ādere A" tirgū Madonā. Siltais laiks raisa pumpurus, bet aprīlis ir stādīšanas laiks. Kailsakņus jācenšas stādīt iespējami agrāk – tikko nopirkti, jo saknes nedrīkst iekaltēt, – atgādina saimnieks Aigars Avotiņš.
Viņš pastāsta, ka "Rāvijās" ziema pagāja ar sniegu, bet, tā kā liela sala nebija, nekas neapsala, un augļukociņi dzīvelīgi sagaida pavasara realizāciju. – Šogad daudzi sūdzas, ka augļukociņus apskādējuši meža zvēri, jo stumbri nebija apsegti, tāpēc jāstāda vietā jauni. Parasti zaķi nodara lielu postu, apgraužot stumbra mizu. Nezinu, kādā veidā, arī mūsu stādaudzētavā žogam pāri bija tikušas dažas stirnas, taču lielas skādes nebija, – sarunā atklāj Aigars.
Viņš piebilst: – Grūti izzīlēt, ko vairāk uz tirgu vest, ko vairāk pirks. Piedāvājums mainās gadu no gada, nekas nav, kā iepriekš. Zinu, ka saldos ķiršus pirka un pirks. Vēl pērk ābeles, prasa, lai iesaku šķirnes ar saldiem āboliem. No ābelēm prasa tieši vecās šķirnes, arī ‘Antonovku', ‘Cukuriņu', ‘Sīpoliņu', ‘Balto dzidro' u. c.
Lai arī daudzām no šīm šķirnēm ir izveidoti it kā pārāki jauno šķirņu analogi, kā papildinājums jaunākajām šķirnēm un citām, agrāk stādītajām ābelēm dārzā tiek izraudzītas tieši vecās. Viens no iemesliem – ne tikai sentimentālas atmiņas, bet arī garša. Turklāt šo šķirņu ābolus nevar nopirkt veikalā, jo vairums to neatbilst komercdārzos audzējamo šķirņu kritērijiem. Piemēram, supersaldie ‘Cukuriņš' un ‘Sīpoliņš' dārzā tiek ēsti visčaklāk, taču tirdzniecībā mazie, ne īpaši skaistie auglīši nav pieprasīti.
Seno ābeļu šķirņu pavairošana ir viena no stādaudzētavas "Rāvijas" darbības jomām. Vēl pirms dažiem gadiem šādas šķirnes ar bērnības garšu tiešām bija retums, taču tagad atkal pieaug pieprasījums, tāpēc stādaudzētavās atjauno to piedāvājumu.
Vēlas arī agrāku šķirņu upenes, plūmes. Dārzu saimnieki vienkārši nevar paiet garām plašajam piedāvājumam, neko nenopērkot. Esmu novērojis, ka palielinās interese par ogulāju stādiem, prasa arī dzeltenās jāņogas. Krūmmellenes gan šopavasar pērk mazāk, jo daudziem jau tās ir iestādītas, nevēlas stādījumu paplašināt. Par šķirnēm gan visi interesējas. Vispār šopavasar pircēji ir mazdārziņu saimnieki, komercdārziem stādus nepiesaka, jo tam ir vajadzīgas lielas investīcijas.
Kā mainījušās cenas? Augļukoki maksā 12-15 eiro, krūmmellenes – 7-8 eiro, ogulāji – 3-5 eiro. Arī stādaudzētājus ietekmē inflācija, resursu sadārdzinājums – minerālmēsli, elektrība, degviela, lai nokļūtu līdz tirgum.
– Negribas jau to cenu celt, jo cilvēkiem arī naudas daudzums nepalielinās atbilstoši inflācijai, – nosaka audzētājs.
Tāpēc arī dārzs daudziem ir kā cerība, ka, iestādīto kopjot, varēs nogaršot augļus un ogas.
25.04.2023.