Bērzaunes pagasta "Grantiņos", kur strādā SIA "Latvāņi" kokapstrādes grupa, sovhoza laikos bija nobarojamo buļļu ferma, bet tagad – vērienīgs kokapstrādes komplekss. Šo vietu vairs grūti atpazīt, jo teritorija ir krietni palielinājusies, uzceltas jaunas ražošanas ēkas, uz kuru fona vecā ferma liekas kā vēstures liecinieks, un jau veidojas SIA "Latvāņi" ciemats, kur izvietojies vērienīgs kokapstrādes pakalpojumu centrs.
26 gadu laikā, kopš Laimonis Onzuls Bērzaunes pagastā izveidoja "Latvāņus", kokapstrādes produkcijas ražošanas attīstībā, jaunāko eksperimentālo tehnoloģiju ieviešanā, nepieciešamo līniju un iekārtu iegādē uzņēmums kļuvis par modernu pilna cikla koksnes produkcijas ražotāju. Te koku izmanto pilnībā – uzņēmumā no AS "Latvijas valsts meži" iegādātajiem kokmateriāliem tiek ražota augstas kvalitātes koksnes produkcija, kas ļoti lielos apjomos tiek eksportēta.
Kokapstrādes grupa uzņēmējdarbības mērķa latiņu katru gadu ir cēlusi arvien augstāk, un šobrīd "Latvāņi" nodrošina pilna kokapstrādes cikla servisu, kas sniedz klientiem iespēju izvēlēties kvalitatīvu koksnes produktu mājas būvniecībā un labiekārtošanā.
Mērķis ir īstenojies, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas, te top daudzveidīga koksnes produkcija – no kvalitatīviem materiāliem galdniecībai, logu, durvju, mēbeļu ražošanai līdz skaidu pārstrādei granulās un briketēs. Tiesa gan, tam SIA "Latvāņi" uzņēmuma attīstībā investējusi summas, kas vienādas ar gada apgrozījumu. Reti kurš uzņēmums attīstībā iegulda tādu naudu, iekārtu iegādē īstenoti vairāki ES fondu projekti. "Latvāņu" jaunais galdniecības cehs ir vēl viena uzņēmuma vadības iniciatīva, kad vecie apstākļi galdniecības cehā vairs nebija apmierinoši. Tas veicināja jaunas, mūsdienu prasībām atbilstīgas galdniecības izveidi.
– Dažādi gājis, bet jahtas mums joprojām nav, – konstatēja uzņēmuma pārstāve, ugunsdrošības speciāliste Agita Kalniņa, kas izrādīja ražošanas objektus, kur ieviestas jaunākās tehnoloģijas un daudz darba paveic modernas iekārtas, kompjūteri un vadības pultis. Izaugsmi nav apturējuši arī pārdzīvotie ugunsgrēka postījumi. Gluži pretēji, tas nebremzēja attīstību, bet veicināja jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kur darbu paveic moderna tehnika.
Piesaistot ERAF finansējumu, uzņēmumā īstenoti daudzi projekti. Viens no tiem – "Jaunu produktu ieviešana ražošanā uzņēmumā SIA "Latvāņi"" – paredzēts uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai, uzsākot jauna līmētās koksnes produkta ražošanu.
Kokapstrādes grupas kompānijā apvienojušies sava aroda pratēji, kas ir profesionāli meistari. Kokzāģētava dod darbu ap 200 strādniekiem.
Arī Agita Kalniņa, kas iepazīstināja ar ražošanas cehiem, uzsvēra, ka darbinieki ir viena no galvenajām SIA "Latvāņi" vērtībām: – Liela daļa strādājošo te strādā desmit un vairāk gadu. Pārsvarā tie ir vietējie cilvēki, kas ir uzticami un noturējuši uzņēmumu arī grūtos laikos, taču ir arī daudz jaunu darbinieku. Kadru mainība ir neliela. Mūsu darbinieki kļūst arvien izglītotāki, nevar vairs kā kādreiz – paņemt jebkuru, jo iekārtas ir gudras, un, lai ar tām strādātu, nepieciešama iepriekšēja apmācība. Ir iekārtas, kuru lietošanā apmācām paši, bet ir jābūt priekšzināšanām. Piemēram, pie unikālā zāģa vadības strādā programmētājs. Tas ir unikāls projekts, uzstādot Vācijas iekārtu, kas darbojas tikai pie mums, kam ir specifiskas prasības. Uzņēmumā izgatavojam nepieciešamos kokmateriālus ar augstu pievienoto vērtību. Esam izkoduši baļķa sadalījumu un to, kā to baļķi vislabāk izmantot.
Todien SIA "Latvāņi" valdes locekli Lindu Grīnbergu sastapām kopā ar Lauksaimniecības universitātes 1. kursa studentu grupu. Viņa pastāstīja: – Cenšamies ar Lauksaimniecības universitāti sadarboties, jo uzskatu, ka tas ir nodeva ne tikai sabiedrībai, darbs, ko mēs kā uzņēmēji varam dot. Pie mums viesojas gan studenti, gan institūta "MEKA" puiši. Daudzi ir no Vidzemes, kuriem varētu būt interese te strādāt. Mēģinu stāstīt par kokapstrādes industriju kopumā, ieinteresēt par mūsu uzņēmumu, par apaļkoka ceļu līdz kokmateriāliem un gatavam produktam. Šis ir daudznozaru uzņēmums, tāpēc ir, ko parādīt. Varbūt pēc studijām kāds pievienosies mūsu kokapstrādes speciālistiem. Ir bijis, ka jaunietis ierodas praksē, vēlāk ir ieinteresēts te arī strādāt.
Mums bija iespēja ieskatīties arī galdniecībā, kur radīti mūsdienīgākie darba apstākļi. Galdniecības vadītājs Artūrs Vlasovs atcerējās, kā pirms apmēram 14 gadiem pēc Ogres arodvidusskolas beigšanas, Laimoņa Onzula uzaicināti, ieradušies trīs puiši: – Sākām savu profesionālo pilnveidošanos pamazām – ar zāģi, frēzi, tagad esam tikuši jau tik tālu, ka ražojam visu, ko pasūta. Mēģinām maksimāli izpildīt visas vēlmes, arī tās, kas prasa radošu pieeju, no koka izgatavot dažādus pasūtījumus. To veicina arī tehniskais un jaunāko tehnoloģiju nodrošinājums.
Arī mums, viesojoties uzņēmumā, aplūkojot jauno zāģētavu, brīžiem šķita neticami, ka tas viss notiek Bērzaunes pagastā. Tiekoties ar vadību, Laimonis Onzuls pauda gandarījumu par paveikto: – Domāju, ka savā jomā esam modernākie. Esam trīs, kas liek galvas kopā, nāk ar idejām. Tagad tikai jāstrādā, bet uzminēt, kas tirgū ies, ir grūti – tad granulas un briketes, tad – kokmateriāli, tad ir vajadzība pēc logiem. Nevar prognozēt pasūtījumus, jo ir arī tādi, kas uzkaras. Piemēram, ja silta ziema, kurināšanai briketes sagādātas, jaunas nevajag. Tāpēc arī mums ir tik daudz nozaru, jo, ja vienā kas notiek – pārējās glābj.
Madonas novada pašvaldība sadarbībā ar AS "Sadales tīkls", uzlabojot uzņēmējdarbības infrastruktūru Bērzaunes pagastā, ir palīdzējusi nodrošināt tik nepieciešamo elektroenerģijas jaudas palielināšanu, ko novērtē arī SIA "Latvāņi". Pašvaldība ieplānojusi palīdzēt kokapstrādātājiem arī asfaltēta ceļa izbūvē, kas ved gar uzņēmumu.
10.01.2020.