AS "Cesvaines piens" nākotnē varēs ražot dažāda veida biezpienu, kam pievienoti probiotiķi, kas iegūti, uz vietas rūpnīcā pārstrādājot ražošanas blakusproduktu – siera un biezpiena suliņas. Kā zināms, probiotiķi ir mikroorganismi, kas palīdz zarnu traktā uzturēt un atjaunot veselīgu mikrofloru, nodrošinot gremošanas sistēmas normālu darbību.
Ar probiotiķiem bagātinātu piena produktu ražošana būs iespējama, pateicoties AS "Cesvaines piens" īstenotajā projektā (Nr. 18-00-A01612-000002) "Probiotiķu iegūšana no siera un biezpiena suliņām un tālāka pielietošana uzlabotu polifunkcionālu piena produktu ražošanā" veikto zinātnes atzinumu izmantošanai ražošanā. Projekts īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākuma "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" ietvaros. Projekta uzdevumi paveikti no 2018. gada 25. aprīļa līdz 2019. gada 20. decembrim.
4. martā AS "Cesvaines piens" rīkotajā LAD projekta noslēguma konferencē piedalījās: AS "Cesvaines piens" pārstrādes procesa zinātāji – valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone, izpilddirektors Agris Skvarnovičs, Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns, piena ražotājs – ZS "Lejas Jēci" īpašnieks Jānis Razminovičs, zinātnes komandu pārstāvēja Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. biol. Armands Vīgants, pilotiekārtas konstruētājus – SIA "AISIS" valdes loceklis Ivars Upmalis, bet inovatīvā projekta laikā gūtajos secinājumos ieskatu sniedza tā koordinatore Anita Laima Lancmane. Konferencē kupli bija pārstāvēta arī Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Kā konferencē uzsvēra Anita Laima Lancmane, kopdarbības projekta mērķis ir sasniegts – iespējams radīt ar probiotiķiem bagātu piena produktu, jo viss, ko zinātnieki laboratorijā bija audzējuši, strādā arī rūpnīcā, un zinātnes atklājumus var pārnest uz ražošanu. Arī probiotiķu pievienošana biezpienam deva labus rezultātus – probiotiķi labi izdzīvo visu produkta derīguma termiņu (tas ir līdzvērtīgs jau esošajiem produktiem).
Balstoties uz LU Mikrobioloģijas laboratorijas pētījumos iegūtajiem rezultātiem, sadarbībā ar ZS "Lejas Jēci" un SIA "AISIS" AS "Cesvaines piens" ir izstrādājusi jaunu pārtikas produkta prototipu, kas uzlabos uzņēmuma konkurētspēju produktiem piesātinātajā tirgū. Atliek vien pielāgot ražošanas apjomu pieprasījumam. Kā pagaidām perspektīvākais produkts patēriņa tirgum tika atzīts ar probiotiķiem bagātināts vājpiena (0,5%) biezpiens, taču varēs ražot arī probiotiķus saturošu irdeno biezpienu ar 9% tauku, kā arī mājas sieru.
Projekta "Probiotiķu iegūšana no siera un biezpiena suliņām un tālāka pielietošana uzlabotu polifunkcionālu piena produktu ražošanā" noslēguma konferencē Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns uzsvēra, ka probiotiskie produkti aizņem ap 65% no pasaules pārtikas tirgus.
Tas ir milzīgs tirgus apjoms.
E. Stalidzāns piebilda, ka, pieaugot labklājībai, gudrā, smalkā pārtika ieņem lielāku vietu. Pazīstamākie produkti ir jogurti un fermentēti piena dzērieni, bet biezpiens ar probiotiķiem ir kas jauns tajās Eiropas valstīs, kur biezpiens ir cieņā. Viņš atzina, ka zinātnes sadarbība ar lauksaimniecību un ražošanu nav vienkārša, bet šoreiz projekta uzdevums ir izpildīts – no siera un biezpiena suliņām, kas parasti ir blakusprodukts, radīts piemērots probiotisks celms, kas ir dzīvs gan ražošanas procesa stadijās, gan arī derīguma termiņa ietvaros. – Ja probiotiķus rūpnīcā veiksmīgi protam izaudzēt, tas nozīmē, ka ražošanu varam turpināt un daļu produkcijas "palaist" probiotiskajā līnijā. Tāpēc bija svarīgi, ka suliņas ir testētas, ka definētais piens ir visu laiku nemainīgs. Tikai tad varam būt droši, ka probiotiķi sāk "satikties ar biezpienu", – sacīja Egils Stalidzāns.
Novērtē sadarbību
Projekta "Probiotiķu iegūšana no siera un biezpiena suliņām un tālāka pielietošana uzlabotu polifunkcionālu piena produktu ražošanā" noslēguma konferencē tika novērtēta sadarbība un komandas darbs. Probiotiķus saturošu biezpiena produktu rūpnieciskas ražošanas izstrāde AS "Cesvaines piens" rūpnīcā tika veikta, ES projekta laikā sadarbojoties dažādu nozaru pārstāvjiem: zinātniekiem, lauksaimniekiem, ražotājiem un pārstrādātājiem.
"Cesvaines piens" veica tehniskos sagatavošanās darbus, kā pārstrādāt blakusproduktus – siera un biezpiena suliņas – probiotisko mikroorganismu kultūru audzēšanai. Uzņēmuma laboratorija tika pielāgota projektam nepieciešamo datu fiksēšanai.
Tā kā inovatīvajam produktam bija vajadzīgs nepieciešamās kvalitātes piens, sadarbībai izvēlētā ZS "Lejas Jēci" veica izmaiņas slaucamo govju ēdināšanā, lai pielāgotos izvirzītajām prasībām. Sadarbojoties LU, ZS "Lejas Jēci" un uzņēmumam "Cesvaines piens", tika veikts pētījums par piena liellopu barošanas ietekmi uz piena kvalitāti un ietekmi uz probiotiķu augšanu un dzīvotspēju no šī piena iegūtajās suliņās. Eksperimentu vajadzībām LU tika piegādāti siera un biezpiena suliņu paraugi no AS "Cesvaines piens" tehnoloģiskās līnijas, kur no "Lejas Jēcos" saražotā piena tika iegūti siera un biezpiena produkti. "Lejas Jēcu" piena ganāmpulks visā projekta darbības laikā tika barots pēc stingri definētas barības shēmas. "Cesvaines piena" laboratorijā tika veikta no "Lejas Jēciem" piegādātā piena testēšana, nosakot katrai svaigpiena partijai organoleptisko novērtējumu, inhibitorvielu klātbūtni, temperatūru, skābumu, pH, tauku un olbaltumvielu saturu, sasalšanas punktu, kopējo mikroorganismu un somatisko šūnu skaitu 1 ml svaigpiena. Projekta laikā tika nomainītas trīs slaucamo govju barības receptes.
Kā vērtēja bioloģiskās saimniecības 190 slaucamo govju īpašnieks Jānis Razminovičs, sadarbība bija ļoti noderīga. "Lejas Jēcos" projekta laikā strādāja mācībspēki, kas ļāva uz piena lopkopības saimniecību paskatīties it kā no malas, saņemt noderīgus padomus. Protams, barība ir tikai viens no elementiem, jo svarīga ir daudzu procesu kopsakarība kvalitatīva piena ieguvē.
Pozitīvi tika novērtēts, ka pēc vienas barības receptes iegūtais piens nodrošina projekta darbam nemainīgus piena kvalitātes rādītājus, un turpmāk izejviela tika saukta – definēts piens. Sadarbība ar rūpnīcu, kam, izmantojot projektā gūto pieredzi, tālāk jāveido inovatīvs probiotisks produkts, ar kuru iet tirgū, tiks turpināta.
Projekts paredzēja probiotiķu masas iegūšanu rūpnieciskos apstākļos no konkrētā piena pārstrādes ražošanas līnijā iegūtām siera un biezpiena suliņām, tāpēc SIA "AISIS" veica rūpnīcas infrastruktūras izpēti un mērījumus, konstruēja un izgatavoja probiotiķu audzēšanas rūpnieciskās fermentācijas pilotiekārtu. SIA "AISIS" valdes loceklis Ivars Upmalis atklāja, ka uzņēmums jau 12 gadu nodarbojas ar dažādu iekārtu ražošanu pārtikas rūpniecībai, farmācijai, un daudz iekārtu ir ražotas arī "Cesvaines pienam".
Kā skaidroja Ivars Upmalis, konkrēti izveidotā pilotiekārta probiotiķu audzēšanai rūpnieciskos apstākļos no rūpnīcā saražotajām siera un biezpiena suliņām ir vairāk farmācijas līmenim atbilstīga, jo ir aseptiska, nodrošinot ļoti augstu sterilitāti. "Cesvaines piena" ražošanas līnijai atbilstošākais risinājums bija iekārta ar 100 litru tilpumu, ar ko ir viegli un ērti strādāt. Uzkonstruētā pilotiekārta, izmantojot siera un biezpiena suliņas, ļāva iegūt rūpnieciskos apjomos ražošanai nepieciešamo probiotiķu biomasu ar optimālu izdzīvotību biezpiena ražošanā.
Zinātnieku pienesums sūkalu izmantošanai
Ar piemērotākā mikroorganisma celma izvēli neatlaidīgi nodarbojās zinātnieki mikrobiologi pētījumos LU laboratorijā, tādējādi dodot savu artavu polifunkcionāla biezpiena produkta izstrādei rūpnieciskā līmenī. Dr. biol. Armands Vīgants atzina, ka sadarbība starp ražotājiem un pētniekiem ir veicinājusi probiotiķus saturošu biezpiena produktu rūpnieciskas ražošanas izstrādi. Tā veikta, balstoties uz LU laboratorijas pētījumos iegūtajiem rezultātiem, kur pierādījies, kā var lietderīgi izmantot biezpiena un siera sūkalas. – Siera un biezpiena blakusprodukts – suliņas – bieži vien netiek izmantots, ir kā atkritumviela. Sūkalas nav zemē metama lieta, – prezentācijā sūkalu pielietojumam pievērsās zinātnieks, atzīstot, ka tas ir diezgan labs substrāts probiotiķu (pienskābo baktēriju) savairošanai. Projektā bija jāveic divi zinātniskie virzieni, viens – probiotiķu biomasas saaudzēšana, izmantojot siera vai biezpiena suliņas (mazāk izmantotas), pārbaudot, vai arī no biezpiena suliņām var saaudzēt probiotiķus. Otrs – saaudzējot biomasu, vajadzēja pievienot to biezpiena produktiem, novērtējot to dzīvotspēju.
Rūpnieciskā mērogā no septiņiem produktiem tika atlasīti tie, kuri tika atzīti par perspektīvākajiem, veicot laboratorijas mēroga eksperimentus, – irdenais vājpiena biezpiens, biezpiens ar 9% un mājas siers ar saldo krējumu. Kā rūpnieciski vispiemērotākais probiotiskais celms gala variantā tika izvēlēts "Lactobacillus casei-01", celms, kas eksperimentos uzrādīja labus augšanas un izdzīvotības rādītājus un neietekmēja produkta skābumu, konsistenci un garšas īpašības.
Tika veikti arī pētījumi par probiotiķu biomasas pievienošanas vietu produktam uz tehnoloģiskās līnijas. Eksperimentālā darba beigās tika skatīta iepakojuma ietekme uz probiotiskās kultūras izdzīvotību biezpienā un mājas sierā. Produkti pēc probiotiķu pievienošanas tika iesaiņoti hermētiski noslēgtos plastikāta iepakojumos, kādos AS "Cesvaines piens" rūpnīcā tiek fasēti.
Projektā gūtie rezultāti prezentēti arī starptautiskajā konferencē "European Biotechnology Congress 2019" Spānijā, publicēti starptautiskā "Web of Science" datu bāzē indeksētā zinātniskā žurnālā.
06.03.2020.