SIA "GaiziņStars" viesu nams mūs sagaida pavasarīgās krāsās, jo sniega baltums redzams vairs tikai vietvietām mežā.
– Ziemas vairs faktiski nav, jāsāk jau februārī gatavoties pavasara un vasaras sezonai, – teic SIA "GaiziņStars" viesu nama pārvaldniece Larisa Freija.
– Tie uzņēmēji, kas orientējas uz ziemas atpūtas piedāvājumu, ar šo sezonu nevar būt apmierināti, jo pavasarīgie laikapstākļi neveicina slēpošanu, snovošanu, kamaniņu braukšanu. Vispār beidzamās ziemas ir bijušas šķidras. Uznākot salam, sniegs tika uzpūsts kalnu trasēs, bet ziema noturējās vien kādas trīs nedēļas. Līdz ar to slēpotāju kustība nenotiek. Arī viesu namos nereti ciemiņi, kas bija pieteikušies, pavasara šķīdoņa apstākļos atsaka savu vizīti, jo bija cerējuši, ka būs balta un skaista ziema. Līdz ar to jādomā, ar ko tad piesaistīt atpūtnieku interesi. Būtu uzcelts jaunais Gaiziņkalna skatu tornis, tūristu plūsma un kustība būtu lielāka, jo visus taču tas interesētu. Tomēr man ir klusa cerība, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis taču zina visas šīs Gaiziņa problēmas, un viņam tās būtu jāpakustina, – secina pārvaldniece.
Pievienojusies melnā pirts
Lai dažādotu piedāvātās atpūtas iespējas, SIA "GaiziņStars" viesu namam ir piepulcējusies melnā pirtiņa – sentēvu dūmu pirtiņa, ko uzskata par visveselīgāko pirti. Iecere par melno pirti ir īstenota sadarbībā ar Madonas novada pašvaldības ideju konkursu "Madona var labāk!".
Larisa Freija pirms tam izlasījusi visu iespējamo literatūru par melno pirti, par tās gariņu un dūmu aromātu: – Guļbaļķu namiņu iegādājāmies Priekuļu tehnikuma Ērgļu filiālē. Guļbūvi palīdzēja uzstādīt Elmārs Pūce, bet iekšā – tukšums. Suns bija pārkāpts, bet aste – palikusi. Iekštelpas tika apdarinātas ar liepas koku. Pirts krāsns uzmūrēta ar aprēķinu, lai tik ļoti nenāktu dūmi. Kad kurina, dūmi veļas ārā pa lūkām, durvīm, logiem. Dūmi ir kā dezinfekcija, jo melnajā pirtī nevar atrast "sēnīti". Toties mums ir pirts gariņš, jo labvēlīgos akmeņus, kas uztur siltumu, ar svārstiņu palīdzēja atlasīt Lubānas novada lauku sētas "Vaidavas" akmens parka saimnieks Vilnis Strautiņš. Padomus melnās pirts celtniecībai sniedza gandrīz viss tūrisma klubiņš. Sazinājos ar igauņu Edi, kam ir melnā pirts un kas dzīvo 2 kilometrus no Munameģa. Viņa pastāstīja, ka melnā pirts ir Unesco aizsardzībā, ka tā ir īpaša.
"Ja vēlas ko mainīt, jāpārbīda mēbeles"
Larisa Freija atzīst: – Maināmies jau mēs visi, un arī mūsu viesu nams "GaiziņStars" vēlas ko uzlabot. Ļoti cenšos, pārbīdu mēbeles, lai būtu citādāk. Iegādājos dažas "Lido" vecās logu vitrīnas, kuras jaunajiem īpašniekiem nebija vajadzīgas. Ja ieceri par "Vidzemes sētu" neizdevās īstenot Gunāram Ķirsonam, domāju papildināt savu Vidzemes sētu. Viesu nams "GaiziņStars" ieturēs latvisko līniju, un tas, kā dzīvo kaimiņos "Viešūra kalnā", manu izvēli neietekmē. Tas neietekmē arī konkurenci, jo katram uzņēmumam ir sava publika, savi klienti. Pie "GaiziņStara" arī ikdienā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Lepojos, ka daudziem patīk mūsu jaunais priekšnams, kur pa ziemu atpūšas Jāņa Seiksta keramikas vīriņš. Domāju, ka ar laiku atpūtnieki uzzinās arī par pēršanos melnajā pirtī. Tās tuvumā vasarā ļoti noderētu arī atpūtas vieta – neliela terasīte, soli. Vietā, kur ir pirts, esot jāiestāda arī liepa un ābele. Ir iespēja pirtij piesaistīt arī profesionālus pērējus –
pašnodarbinātās personas. Par melno pirti lieliski izteicies Edvarts Virza "Straumēnos", ka "baznīcā varēja ieiet tikai caur pirti, kurā miesa nolika savu smagumu, vienīgi pēc tam gars spēja ieiet svētdienas lielajā un gaišajā baznīcā".
Vairāk jāreklamē savs Gaiziņš
Larisa Freija lolo arī ideju par notikumu apskatu nelielā bukletā "Gaiziņš laiku lokos". – Nevaru izkonkurēt Saulcerīti Viesi un Krūmiņtēvu (viņi ir mūsu zelta fonds), taču vēlos izsekot notikumiem. Te bija Lido kalns un "Ķirsona muiža" – viss aizgāja, jo, mainoties īpašniekiem, tagad ir "Viešūra kalns", un līdz ar miljonu iespējām viss vecais tika nolīdzināts, vietā uzcelts cits komplekss. Mums ir savs Gaiziņkalns, un, manuprāt, Gaiziņš ir vairāk jāpopularizē, kaut vai ar to, ka te var smelties pozitīvo dabas enerģiju, ka vismaz reizi gadā ir jāuzkāpj šajā virsotnē.
Vaicāta par pasākumiem un "GaiziņStara" ciemiņiem, Larisa Freija atklāj: – Mums ir savs pastāvīgo klientu loks, bet vienmēr jau var vēlēties, lai viesu namam būtu vairāk apmeklētāju. Te ierodas ar ģimenēm un bērniem, ir viesi, kas brauc uz Jauno gadu, ir, kas ierodas tad, kad nosūtu īsziņu "Zied baltās vizbulītes…". Vienmēr Gaiziņkalna apkārtnes ļaudis sanākam kopā uz 18. novembra svētkiem. Skaistu pasākumu pie mums nesen sarīkoja viens reklāmas uzņēmums, kas brauc uz "GaiziņStaru" atpūsties, vēlas te katru ziemu paslēpot. Āgenskalna ģimnāzija jūnijā plāno sarīkot gleznošanas semināru, kur bērni savos darbos reklamēs arī Gaiziņu. Ir izveidota un darbojas biedrība "Vidzemes virsotņu enerģija", un arī biedrība var rakstīt un iesniegt projektus konkursiem, lai īstenotu labas ieceres.