To, ka Gaiziņkalns ir Latvijas augstākā virsotne – 311,94 m virs jūras
līmeņa -, visbiežāk atgādinām ārzemju viesiem. Savukārt ziemas sezonā te
īpašs prieks ir iegriezties ziemas sporta un aktivitāšu cienītājiem –
kalnu slēpotājiem, snovotājiem, kameršļūcējiem, lai, traucoties pa
Gaiziņa trasēm, saņemtu nedaudz adrenalīna.
SIA "Augstiene" valdes
loceklim Jurim Stradiņam ziema ir īpašs gadalaiks, jo saistās ar trašu
sagatavošanu, klientu apkalpošanu, lai apmeklētāji, kas izvēlas
brīvdienas pavadīt sporta un atpūtas kompleksā "Gaiziņš", varētu no
sirds teikt: – Cik forši pavadījām laiku!
Šī ziemas sezona "Gaiziņā" ir iesākusies agri – no 1. decembra, kad slēpošanas trase bija atvērta, bet galvaspilsētā, kamēr pašiem nav sniega, tam bija grūti noticēt. – 1. decembrī varējām uzsākt sezonu, jo saražojām sniegu pusei kompleksa, kur jau decembrī varēja slēpot. Tas gan nav nekāds rekords, jo vienmēr cenšamies sniegu saražot, cik vien agri iespējams. Tad arī uzsniga sniegs, kas tika samiksēts ar mākslīgo. Dabiskā sniega šogad ir daudz, bet tas arī trasēm ir ļoti nepieciešams. Jaunais gads pagāja pārāk aktīvi, jo diendienā kompleksā bija atpūtnieki, un inventāra nomā, kur ir pietiekami daudz slēpju, zābaku, snovborda dēļu, kādu laiku bija tukšums, jo viss aizgājis apritē. Pēc jaunā gada vēl īsti ieskrējušies neesam, jo bija jāmaina pacēlājs "Lielā Golgāta" trasei, – sezonu raksturoja atpūtas kompleksa "Gaiziņš" saimnieks Juris Stradiņš.
Šī viņam ir 22. sezona, kad, būdams kalnu slēpošanas fans, apsaimnieko Gaiziņa "Golgāta" nogāzi, bet nu jau pieci gadi, kopš pārcēlies no Rīgas uz pastāvīgu dzīvi šeit pavisam. Pagājušā gada beigās tika pārdzīvota arī nopietna ķibele. Kā zinām, 27. septembrī ugunsgrēkā atpūtas bāzē "Gaiziņš" nodega lielā garāža, atstājot atpūtas bāzi praktiski bez sniega ražošanas tehnikas. Ugunsgrēkā cietušajā ēkā atradās sniega pūtēji, pacēlāju tehnika, kabeļi un citas lietas, kas slēpošanas trasei nepieciešamas abu lielo pacēlāju palaišanai. Ugunsgrēka radītie zaudējumi un jaunās ziemas sezonas tuvums radīja bažas, kā vispār varēs turpināt strādāt. Uz jautājumu par to, kā izdevās piecelties no šī sitiena un turpināt iesākto, Juris Stradiņš atbildēja: – Tas patiesi bija īsts belziens, jo pavīdēja pat tāda doma, vai vispār ir jēga celties augšā un turpināt ko darīt. Kad no rīta pamodos un sapratu, ka vairs nav nekā, neviena instrumenta, ar ko strādāt, bija krietni jāsaņemas. Ļoti daudz – gan morāli, gan ar instrumentiem, savu laiku un darbu – palīdzēja vecākais dēls Andris, kas visas brīvdienas un arī darbdienu vakarus no Rīgas brauca uz Gaiziņu, bija plecs, uz kura atbalstīties.
Līdzcilvēku atbalsts palīdzēja piecelties kājās un turpināt iesākto vēl neatlaidīgāk.
Tagad nezinātājs pat nepateiks, ka atpūtas kompleksā "Gaiziņš" bijušas problēmas. Sniega ir pietiekami, trases darbojas, jaunā vietā ir iekārtota kamertrase bērniem.
– Viss ir jauns, varbūt – ne gluži jauns, bet cits. Esmu iznomājis sniega lielgabalus, barojošos sūkņus, kabeļus, no Vācijas atsūtīja jaunu kalnu pacēlājtehniku. Man jau bija sagādāts jauns pacēlājs, kas sadega, bet tagad – atkal jauns. Iznomāju visu nepieciešamo tehniku ar nosacījumu, ka pavasarī, kā tikai varēšu, to atpirkšu. Nebija cita varianta, jo Gaiziņkalna trasēm vajadzēja uzsākt darbu, strādāt tā, kā tas jau ir bijis gadiem, un vēl labākā kvalitātē. Notiek darbs ar pasūtījumiem, darbs ar cilvēkiem, darbs ar tehniku, ar strādniekiem. Šogad veicu vēl vienu ieguldījumu –
pasūtīju "Latvenergo" trīskāršu transformatora jaudas pastiprinājumu. Elektrības rēķins gan ir liels, bet šogad daba nāca palīgā, līdz šim vajadzēja sniegu uzpūst tikai vienu reizi. Pucējam kalnu, un Gaiziņš ir balts, tīrs un smuks, ar skaistu dabu visapkārt. Katra ziema ir citādāka, bet Vidzemē tā ir un būs, neredzu tik kritiskas klimata izmaiņas. Ik gadu ziemas sezona ir 2,5-3 mēnešus gara, – atzīmēja Juris Stradiņš.
Vaicāts par projektu rakstīšanu investīciju piesaistei, viņš bija skeptisks: – Ar projektiem nestrādāju. Esmu pieradis strādāt tikai ar savu finansējumu un bez saistībām, un, lai gan viss norit lēnāk, tad naktīs var mierīgāk gulēt. Esmu sapratis, ka nevar uzlēkt augstāk par savām iespējām – visu neizdarīsi un visu naudu nenopelnīsi, kaut darba apjoms brīžiem liekas pārāk liels. Mans lielākais ieguvums ir brīvais laiks, kura parasti ir ļoti maz. Pats uz kalnu slēpot šosezon vēl nemaz neesmu ticis, kaut gan ļoti patīk. Mana stihija ir arī ūdens, kad reizi gadā braucu makšķerēt uz Zviedriju, polārā loka pusi, patīk laivot pa Amatu un Ogres upi, kas ir mana rekreācija.
Vai Gaiziņā ir arī trase distanču slēpotājiem? – Jā, ir distanču slēpošanas trase 2,5 km garumā. Man ir doma kādreiz reanimēt to distanču slēpošanas trasi, kas bija ar nosaukumu "Apkārt Gaiziņam", taču meži ir pacirsti, pieļauju, ka būs daudz darba jāiegulda, – secināja Juris.
To, kādi apstākļi ir trasēs, var apskatīties web kamerā mājaslapā www.gaizins.lv.
Viņš piebilda: – Šosezon Gaiziņkalnā nedarbojas "Dāmu paradīze", tāpēc nākas apkalpot arī šīs trases cienītājus. Daudz Gaiziņa apmeklētāju brauc no Rīgas, no Zemgales, no Jelgavas u. c., ne tikai no Madonas novada.
Vaicāts, vai izjūt konkurenci ar Viešūra kalnu, Juris Stradiņš sacīja: – Viņiem ir sava klientūra, mums – sava. Nevaru sūdzēties, drīzāk svētku laikā darba bija daudz, klientu pieplūdums jau robežojās ar iespējām visus apkalpot. Katrs kalns var nest tik daudz, cik var. Slikti, ja ir maz cilvēku, bet, ja apmeklētāju ir ļoti daudz, veidojas rindas, kas nevienam nepatīk. Brīvdienās nomātavā nav nevienas kameras, jo ne tikai bērniem, arī lielajiem patīk jaunuzbūvētā kamertrase, kas ir aprīkota ar pacēlāju. Tiesa, daudzi nāk ar savu slēpošanas inventāru, un arī mums pietiek inventāra, bet šogad raksturīgi, ka ierodas daudz tādu cilvēku, kas nekad nav stāvējuši uz kalnu slēpēm, kuriem vajadzīga gan saģērbšana, gan apmācība. Instruktori strādā pa brīvdienām, bet ikdienā arī daudzi prasa palīdzību. Bieži ir tā, ka pusstundu aizņem ģērbšanās, sagatavošanās, lai dotos uz trasi, un parasti no vienas reizes nopietna slēpošana var arī nesanākt. Taču šurp brauc ne tikai slēpot, arī atpūsties, un mums ir laba virtuve, kafejnīca, kur piedāvā "Gaiziņa" firmas soļanku, garšīgo franču karbonādi, pašrīvētās kartupeļu pankūkas, pašgatavotus kartupeļu frī, jo neizmantojam saldēto produkciju, un citus ēdienus.
No ziemas pasākumiem Gaiziņā šosezon 16. februārī tiks rīkots "Auto Traks". Nākamgad, iespējams, atgriezīsies Rossignol amatieru kausa izcīņa kalnu slēpošanā.
18.01.2019.