Ar malku kurināma krāsns, uz kuras vāra alus misu, liela ozolkoka muca alus procesa uzsākšanai, ko aldaris ik pa laikam uzrauga, vai viss notiek tā, kā tam jānotiek… Nezinātājam alus darīšanas māka ir liels noslēpums, un parasti vairumu interesē tikai rezultāts.
Ļoti aizņemtu pirms Jāņiem Cesvainē sastapām SIA "Ducimus" valdes locekli, arī aldari Aināru Leimani, kam patlaban ir ļoti, ļoti daudz darba, bet viņam tomēr atradās mirklītis laika sarunai.
– Man prieks, ja novērtē īstu latviešu tipa alu, – sarunu ievadīja Ainārs.
Viņš apstiprināja, ka pieprasījums pēc Cesvaines alus darītavas produkcijas ir labs, īpaši pirms Jāņiem, vasarā, un ir tikai jābrūvē.
– Šovasar piedalījāmies alus festivālā, kur Cesvaines alum bija liela piekrišana, tika iztirgota pusotra tonna. Sākās karstais, saulainais laiks, līdz ar to arī alus ir pieprasīts dzēriens, spējam tik ražot. Arī ražotni gandrīz katru nedēļu apmeklējuši ekskursanti, un pēc Jāņiem pieteikušās lielas grupas. Pēc ražotnes apskates notiek alus degustācija, kur alum pievienojam AS "Cesvaines piens" ražoto sieru plati, jo tas ir labs komplekts, – pastāstīja aldaris.
Taujāts, kā kļuva par aldari, Ainārs Leimanis atklāja: – Manas saknes ir Liezēres pagastā, kur esmu dzīvojis, mācījies. Esmu padzīvojis arī Rīgā, Ikšķilē, tagad – pārcēlies uz Cesvaini. Pēc profesijas esmu loģistikas speciālists, bet attiecības ar alu sākās tāpēc, ka tas visu laiku ir garšojis. Agrāk priekšroku devu Piebalgas, Bauskas alum, kas ir ar savu garšu un raksturu. Pašos intereses pirmsākumos redzēju, kā alu mājās gatavoja kaimiņš. Tad arī bija kaut kas līdzīgs – ozolkoka kubuli, mērcēšana, iesala gatavošana, diedzēšana. Visu alus gatavošanas procesu esmu apguvis pašmācības ceļā, mācoties gan no pieredzes, gan grāmatām. Taču visu laiku ir bijis arī jāapgūst un jāatklāj kas jauns, par ko īpaši grāmatas neraksta. Labi skolojušas arī pieļautās kļūdas, ko var novērst, tikai jāzina, kas un kāpēc notiek. Aldara darbs ir atbildīgs, un daudz kas ir atkarīgs gan no izejvielām, gan no sākuma procesa, ko labprāt nevienam neuzticu. Pirmajā gadā viens praktikants bija no Lauksaimniecības universitātes – pārtikas tehnologs -, viņam varēja uzticēt, bet ļoti daudzi, kas vasarā nākuši pie mums praksē, nesaprot, kā top īsts dzīvais alus, kādas nianses jāievēro. Svarīgs ir arī raudzēšanas process. Galvenais – izpildīt visus nosacījumus, kādai jābūt raudzēšanai. Tur viss process notiek noslēgti, bet ir jāuzrauga temperatūra, lai alus izdotos kvalitatīvs.
Ainārs Leimanis piebilda, ka SIA "Ducimus" aldara amatā strādā vairāk nekā trīs gadus. Jau ir izveidojusies pieredze, ievērojot tradicionālās alus gatavošanas metodes, darbs patīk, kaut kāds atspēriens jau ir.
– Mūsu, Cesvaines, alus pamatā ir sena recepte – tāda, kāda bija zināma muižas laikos. Marta alus bija tumšais, bet mēs gatavojam gaišo, jo tas ir pieprasīts. Arī Cesvaines tumšais labi kotējas, jo tā gatavošanā izmantojam pašus labākos iesalus Eiropā – vācu iesalus. Graudi gan – Latvijas vietējie. Alus izdodas biezs un garšīgs. Tas ir salds, bet tauta tādu mīl un pieprasa. Tāpēc arī ražojam. Favorīts ir arī "Augustiņš", ko izvēlas pasākumiem. Man pašam vairāk garšo rūgtāks alus. Tāds, kāda ir Cesvaines alus darītavas eksperimentālā šķirne – kviešu alus, kas vēl nav laists tautā. Kviešu alu Latvijā ražo, bet tas nav tik pieprasīts. Galvenais, ka Cesvainē top dzīvais alus, kas iziet garu procesu – septiņas dienas rūgst un 30 dienas nogatavinās. Tas izdodas tāds, kurā atrodas rauga šūnas, B vitamīns. Tādu ar mēru dzerot, veselība vairojas. Tāpēc jau mazo alus darītavu Latvijā ir tik daudz, lai būtu kvalitatīvs alus, lai izceļas ar savu garšu, – secināja Cesvaines alus darītavas aldaris.
Katru nedēļu Cesvaines alus tiek vests izbraukumā uz tirdziņiem, un 21. jūnijā cesvainieši būs sastopami arī Rīgā, Doma laukuma Zāļu tirgū.
Ainārs Leimanis neslēpa, ka katram aldarim, kas ražo dzīvo alu, ir svarīga aprite. – Kamēr Cesvaines pils ir slēgta, pie mums tūristu brauc mazāk, mums ir jābrauc tur, kur notiek lielāki pasākumi, burziņi.
Jāņos Ainārs Leimanis novēl ievērot tradīcijas, lai galdā būtu gan siers, gan alus, bet dzert – ar mēru, jo arī alus reibina.
21.06.2019.