Cesvainiete Daiga Iškāne saskaita, ka rudenī jau būs 9 gadi, kopš viņa strādā individuālo darbu savā nelielajā konditorejas izstrādājumu ceptuvē.
Mēs, laikraksta "Stars" veidotāji, e-pastā nesen saņēmām nelielu, bet sirsnīgu vēstuli, kas mudināja pastāstīt ko vairāk par Daigas darbu.
– Strādājot viena pati, viņa spēj piedāvāt plašu konditorejas izstrādājumu sortimentu. Pa šiem gadiem viņa jau ir iemantojusi cepējas labo slavu. Garšīgos kliņģerus, pīrāgus un bulciņas pie Daigas pasūta ne tikai cesvainieši, – teikts vēstulē.
Ar Daigu Iškāni sarunājām tikties viņas ceptuvē – telpās, ko iznomā no Cesvaines internātskolas.
Aicināju Daigu pastāstīt par savām profesionālajām gaitām
– Par konditori strādāju kopš 1982. gada. Pabeidzu Rīgas kooperatīvo profesionāli tehnisko skolu, iegūstot konditores specialitāti. Prakses laikā tiku norīkota uz "Sēnīti", kur apguvu daudz vērtīgu zināšanu, lai varētu garšīgi cept. "Sēnītē" mums, jaunajiem speciālistiem, bija laba praktiskās cepšanas skola, jo savulaik "Sēnīte" bija slavena ar saviem gardumiem. Pēc tam strādāju par konditori Cēsīs, bet, kad atnācu dzīvot uz Cesvaini, kas ir mana dzimtā puse, septiņus gadus nostrādāju par konditori uzņēmumā "Rausis". Kad uzņēmums pārtrauca darbību, paliku bez darba. Atceros, tolaik mani bija pārņēmusi diezgan liela bezcerība. Tad draugi pamudināja, lai taču sāku domāt par savu konditorejas ceptuvi. Saņēmos, reģistrējos kā individuālā darba veicēja, un bezcerība pārvērtās cerībā.
– Kā saplānojat laiku, cik gara ir darbdiena, strādājot individuāli?
– Rīts sākas agri, no pieciem, bet darbs turpinās līdz gandrīz sešiem vakarā. Cilvēkiem gribas saņemt pasūtījumus agri, un man arī ierasts strādāt rītos, kad ir kluss un mierīgs, vairāk enerģijas. Darbu esmu saplānojusi tā, lai brīvas būtu svētdienas un pirmdienas. Pēc plīts karstuma patīk atpūta svaigā gaisā, pie dabas, dārzā. Pirmdienās gan sanāk doties izejvielu krājumu, produktu papildinājumu meklējumos.
– Kas ir svarīgi, strādājot individuālo darbu savā ceptuvē?
– Galvā darbojas kalkulators, jo jāizdomā, cik vajadzēs naudas izejvielu iepirkšanai, kas jāpasūta un jānopērk, pašai jāsastāda darba plāns. Katrai dienai tas ir citādāks, jo ir dažāds sortiments, ko pasūta. Kad pati izvēlos, ko cept, nereti nesanāk uzminēt vēlmes – piemēram, izcepu vairāk ābolmaizes, bet pietrūkst biezpiena plātsmaizes. Arī cepumiem jābūt dažādiem, jo nezinu, vai vairāk izvēlēsies siera, riekstu cepumus vai ķimeņu standziņas. Ja gadās kāds lielāks pasūtījums, piemēram, simtiem speķa pīrādziņu, tad attiecīgi jārēķinās ar to, lai varētu pasūtījumu laikā izpildīt, jāzina, ko tas prasīs. Ir svētku pasūtījumi – kāzu, jubileju kliņģeri un tortes, kas atbilstīgi jāizgarnē, un arī tas prasa izdomu un laiku. Cesvainē patlaban esmu vienīgā konditorejas izstrādājumu cepēja, un ir svarīgi, lai viss, ko esmu apsolījusi, izdotos un būtu laikā.
– Kādi bijuši lielākie pasūtījumi?
– Esmu cepusi kāzu tortes vairākos stāvos, 7 kg smagus kliņģerus. Reiz pa nakti bija jāsaveido tūkstoš speķa pīrādziņu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.04.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto