Grāmatvedības pakalpojumu uzņēmums SIA "Konts 79" Madonā strādā jau trīs gadus. Tas ir mikrouzņēmums, kurš dod darbu pieciem darbiniekiem.
Uzņēmuma valdes locekle Ilvija Ozoliņa, ko aicināju uz sarunu, atzīst, ka uzņēmējdarbības uzsākšanu lielā mērā veicināja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa izvēle: – Vispirms nonācu līdz atziņai, ka esmu gatava pati veikt uzņēmējdarbību un strādāt tajā jomā, ko vislabāk protu un pārzinu, – grāmatvedībā. Tieši mikrouzņēmumu nodokļa likuma piedāvātās iespējas deva pārliecību, ka varēšu būt darba devēja un tikšu galā. Līdz tam, saliekot kopā visas plānotās izmaksas, neuzdrošinājos uzsākt savu uzņēmējdarbību. Mikrouzņēmuma izveides iespēja bija kā dzinulis tam, lai pati izveidotu savu uzņēmumu un nodarbotos ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.
– Cik daudz palīdzēja iepriekšējā pieredze?
– Mācoties Latvijas Universitātē, ieguvu finansista diplomu, bet to "klikšķi" grāmatvedībā, kas ir debets, kas kredīts, iedeva kursi pie Veltas Dziļumas (nu jau viņa mūžībā). Tālāk viss notika pašmācības ceļā, kamēr izpratu un apguvu visu vajadzīgo. Vēlāk, kad sāku arī pati mācīt grāmatvežus, vairojās vēlme vēl vairāk izzināt. Likumdošana bieži mainās, nedrīkst ne mirkli atslābt, visu laiku ir jāseko līdzi.
1992. gadā Varakļānos kopā ar vīru nodibinājām savu privātuzņēmumu, kas nodarbojās ar pārtikas preču tirdzniecību, bet tas bija ļoti sen, tomēr deva savu redzējumu uz uzņēmējdarbību kā tādu. Tas bija mazs uzņēmums, taču problēmu netrūka, katru dienu bija jādomā par to, lai plaukti būtu pilni un lai darbiniekiem sanāktu algas. Kad jau šķita, ka no tā visa esi noguris, 1999. gadā pieņēmām lēmumu uzņēmumu likvidēt. Nolēmu, ka no darba devēja atkal kļūšu par darba ņēmēju. Jutu vēlmi atgriezties pie tā, kas mani interesēja, un tā bija grāmatvedība. Pārcēlāmies ar ģimeni uz Madonu, un no 2000. gada strādāju par grāmatvedi kā darba ņēmēja, līdz 2011. gada beigās pieņēmu lēmumu, ka pati gribu izveidot savu grāmatvedības uzņēmumu un sniegt grāmatvedības pakalpojumus, līdz ar to pati noteikt savu dienas kārtību. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss bija kā punkts uz "i". Tā jau trešo gadu strādāju savā uzņēmumā un šobrīd neko mainīt nedomāju, ja vien likumdevējs ar jaunām nodokļu likmēm to nespiedīs.
– Kādi ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja plusi un mīnusi?
– Pie plusiem varētu minēt to, ka vienīgās nodokļu izmaksas ir mazais 9% mikrouzņēmuma nodoklis, ko maksājam no apgrozījuma, kā arī mazāk atskaišu, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Mīnuss – darbiniekiem, tajā skaitā arī man, veidojas mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Likums gan nosaka, ka ir iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai un maksāt sociālo nodokli pats mikrouzņēmuma darbinieks. Tikai – ir noteikts ierobežojums ienākumiem, no kuriem var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, līdz ar to no tā ir mazs labums. To jūt situācijās, kad jāsaņem sociālie pabalsti, kā arī tas ietekmēs pensijas lielumu. Arī pati esmu domājusi, ka varbūt jāpāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu, taču tad pakalpojuma cena būtu jāpalielina par 40%, lai varētu izdzīvot. Tad ir jautājums – kas Madonā pirks dārgākus pakalpojumus? Tādējādi saprotu, ka nākamgad statusu nemainīšu, lai arī sirdī vēlētos nākt pretim darbiniekiem. Vēl pie mīnusiem varētu minēt darbinieku skaita ierobežojumu – ne vairāk kā pieci darbinieki. Pagaidām ar savu klientu apjomu man tas netraucē, varu iekļauties noteiktajā prasībā. Vēl gribētu piezīmēt, ka ne visiem darbības veidiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir izdevīgs. Manuprāt, laikā, kad šo nodokli pieņēma, likumdevējs pietiekami neizskaidroja jaunā nodokļa būtību, bet pasniedza to kā iespēju dibināt mikrouzņēmumus ar mazāku nodokļu un atskaišu slogu. Savā praksē pārliecinājos, ka daži uzņēmēji nezināšanas pēc bija nodibinājuši uzņēmumus kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, taču nesasniedza gaidīto rezultātu, jo nodokļa maksājumi bija ļoti lieli. Šis nodoklis nekad nebūs izdevīgs tirdzniecībā, jo tur ir lielas izmaksas. Izdevīgāks tas varētu būt tādiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu un kur lielāko izmaksu īpatsvaru sastāda darbaspēka izmaksas.
– Grāmatveži vienmēr tiek cienīti, jo zina, ko kurā ailē pareizi rakstīt atskaitē.
– Pareiza atskaites ailes aizpildīšana vēl nav tas grūtākais. Grāmatveža darbs nav viegls. Manuprāt, grāmatvedis vai nu ir, vai nav. Var būt trīs diplomi un pieci sertifikāti, bet ja nav loģiskās domāšanas, saprašanas un vēlmes strādāt, tad rezultāta nebūs. Grāmatveža darbs ir jāmīl, tad arī rezultāti nekur nepaliks. Kādā brīdī radās iespēja savas zināšanas nodot tālāk. Paralēli grāmatvedības darbam mācīju jaunos grāmatvežus – vadīju kursus mācību centrā "BUTS", kā arī rīkoju savus seminārus par dažādiem nodokļu jautājumiem. Jau otro gadu ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļu – vadīju apmācību ciklu uzņēmējiem par grāmatvedību. Pēdējā gada laikā ar kursu un semināru vadīšanu aktīvi nenodarbojos, bet visu savu darba laiku veltu pašas grāmatvedības uzņēmumam. Periodam, kad strādāju līdz vēlam vakaram un pa naktīm, lai visu paveiktu, esmu veiksmīgi tikusi pāri. Ne jau tikai darbs dzīvē ir galvenais, nenovērtējams ir laiks, ko pavadu kopā ar ģimeni.
– Kā mikrouzņēmumu nodokļa pakāpeniska palielināšana var ietekmēt jūsu uzņēmumu?
– Saliekot kopā savus ciparus, domāju, ka tos 11% vēl "pavilksim", bet, kā būs tālāk, nevaru prognozēt. Likumdevējam, izveidojot mikrouzņēmumu nodokli, jau sākumā vajadzēja noteikt, ka tas ir terminēts nodoklis, tad arī uzņēmumi būtu ar to rēķinājušies. Streikot neiesim, bet vēlamies, lai ir kāda alternatīva, ja palielina mikrouzņēmumu nodokļa likmi, tad lai samazina darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas sastāda lielāko darbaspēka izmaksu daļu uzņēmumos, kuri nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.
AGRA VECKALNIŅA foto