Kā savu mājās saražoto produkciju veiksmīgāk realizēt tiešajā tirdzniecībā, kādi ir produktu pārdošanas veicināšanas pasākumi, kā popularizēt mājražotāju devumu, vai mājražotāju produktiem ir nepieciešama zīmolu izstrāde, reklāma, atbalsta pasākumi u. c. – par šiem un citiem jautājumiem varēja uzzināt, piedaloties mājražotāju apmācībās, ko 18. un 19. februārī Madonā, novada pašvaldības zālē, organizēja Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa.
Kā pastāstīja galvenā speciāliste llze Vogina, mājražotāju apmācības notika bez maksas (2015. gada budžeta ietvaros tās finansēja uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa). Iespēju gūt zināšanas izmantoja lauku saimnieki, kuri mājās gatavo biezpienu, sien sieru, cep maizi, konditorejas izstrādājumus, gatavo gaļas produktus, kūpinājumus, lasa tējzāles, kaltē ārstniecības augus, pasterizē dārzeņu konservus
u. c.
Klausītāju grupā piedalījās 26 interesenti, un nodarbības vadīja LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore Dace Kļava. Tika aplūkoti dažādu produktu tirdzniecības veidi un to nepilnības, pārtikas produktu tirdzniecības iespējas, to noteicošie faktori – iekšējā un ārējā vide. Daudz tika runāts par tirgus segmentēšanu, pircēju mērķtirgus noteikšanu atbilstoši piedāvātajiem produktiem, pārtikas produkta un zīmola stratēģijas noteikšanu.
Par apmācībās gūto vaicāju arī pašiem nodarbību apmeklētājiem. Vestienas pagasta ZS "Gretes" saimniece Biruta Nebare sacīja: – Pasniedzēja deva daudz vērtīgu ideju. It kā jau zināmas lietas, bet caur jaunu informāciju tās ieguva citu nozīmi.
– Lielākais vairums, kas esam sabraukuši uz mācībām no laukiem, no bioloģiskajām saimniecībām, gūstam idejas, atziņas. Viena no tām – lai izietu tirgū ar produkciju, ir jāturas kopā, nevajag būt katram par sevi. Pasniedzēja minēja piemēru, kā Latgalē vairākas saimnieces sapazinušās un mēģina apvienoties, lai, uz tirgu braucot kopā, ar vienu transportu varētu aizvest savus mājās gatavotos produktus, – novērtēja Cesvaines novada piemājas saimniecības "Lībenes" saimniece Daiga Pinka. Viņa atklāja, ka saimniecībā tur zīdītājgovis un kazas, sien sieru.
Arī Liezēres pagasta piemājas saimniecībā "Ancīši" mājražošanā gatavo sieru. Uz vaicājumu par to, kā citi uzzina, ka viņa mājās gatavo garšīgu sieru, saimniece Anita Daugello sacīja: – Liezērē manai produkcijai nevajag nekādas reklāmas, tāpat arī Madonā. Panācu to, īstenojot teicienu "Dots devējam atdodas". Nekad neeju ciemos tukšām rokām, ja ir palicis pāri siers, neesmu skopa, iedodu to autobusa šoferim. Nākamreiz, kad braucu, viņš jau prasa – tu tādu tirgo? Līdz ar to visi autobusa pasažieri uzzina, kas tas par sieru, kas garšoja šoferim. Tā labā slava aiziet tālāk. Madonā pensionāru biedrība rīkoja pasākumu par medu, meklēja rupjmaizi, lai varētu ēst ar medu. Rosināju, ka arī siers kopā ar medu labi garšo. Aiznesu dāvanai sieru, tā visi nogaršoja un uzzināja, no kurienes siers nācis. Tāpēc nesūdzos, ka neviens par manu sieru nezina. Jāņu laikā droši vien siera vienmēr pietrūks.
Uz jautājumu par to, ko ieguva apmācībās, Ošupes pagasta ZS "Jaunkalēji" saimniece Jeļena Broka sacīja: – Man tā bija atkārtošana.