Aizsargā bioloģisko daudzveidību

Viņš uzsvēra, ka Madonas novadā atrodas svarīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Mums ir Teiču un Krustkalnu dabas rezervāts, Lubāna mitrājs, Kujas dabas parks, Gaiziņkalna dabas parks, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus, un novadā esam atbildīgi par nozīmīgu daļu no Latvijas bagātībām. — Tas ir labs resurss, labs pakāpiens, uz kā varam attīstīt tūrismu, celt savu labklājību, — novērtēja Juris Jātnieks. — LIFE programma ir vienīgais finanšu instruments Eiropas Savienībā, kurš ir veltīts tieši sugu un biotopu aizsardzībai, kas ir jāsaprot daudz plašāk. Aizsargājot sugu biotopus, saudzējam arī visu pļavu, zālāju, mežaudzi, upi, kur atrodas dabas bagātības. Aizsargājot ko vienu, tiek aizsargāts kopums.

Uz jautājumu par cilvēku resursiem, kas sevi velta vides aizsardzības misijai, viņš dalījās pārdomās: — Dabas aizsardzībai piesaistīto cilvēku resurss beidzamajos gados ir ļoti samazinājies, par ko ir zināmas bažas. Mūsu novadā ir saglabājies mazs kodoliņš, arī šajā seminārā piedalās vismaz divi zinātņu doktori un četri maģistri. Turpmāk vairāk jādomā par šo teritoriju apsaimniekošanu un attīstību gan Latvijas mērogā, gan novadā. Arī novadā, manuprāt, vajadzētu uzņemties vairāk darītprieka, iesaistīties. Valsts šajā lauciņā dara proporcionāli arvien mazāk. Domāju, ka turpmākajos gados kas varētu mainīties, jo sāksies jaunais ES plānošanas periods.

Dabas aizsardzībai, salīdzinot ar visu struktūrfondu apjomu, naudas ir salīdzinoši maz. Latvijā piesaista finanses dabas aizsardzībai ar projektiem — tāpēc vēl varam elpot. Latvijai pieejamā kvota ir ap 3 miljoniem, kas, salīdzinot ar Klimata finanšu instrumenta 60 miljoniem, nav daudz. LIFE programmas sākumā 2002. gadā, kad iesniedzām arī Teiču dabas rezervāta projektu, kad rajona padome iesniedza Lubāna mitrāja projektu, bija situācija, ka projektu rakstītājam par projektu neko daudz nevarēja samaksāt. Taču projekts ir iniciatīva, gudrība un uzņēmība, kas izvēršas par labu darbu, izvēršas līdzekļos, nodarbinātībā. Ja dabas aizsardzības projekts tiek piesaistīts Madonas novada teritorijai, tad ieguvēji ir mūsu apkārtnes cilvēki. Mainās arī iedzīvotāju apziņa. Ja ir rezervāts, tas nenozīmē, ka to nevar apmeklēt, dodoties pa tūrisma takām un vietām. Krustkalnu dabas rezervātā ļoti iecienīts ir skatu tornis, arī informācijas centrs ar saviem uzskates līdzekļiem būtu vairāk jāapmeklē skolām, lai te varētu organizēt ne tikai ekskursiju, arī tematiskās dabas mācības, bioloģijas stundas.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.06.2012.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

OĻĢERTA SKUJAS foto