– Vai, gatavojoties Ziemassvētkiem, esat jau sarūpējuši dāvanas? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Vizbulīte no Aronas pagasta: – Dāvanas rūpēju pati. Adu zeķītes, cimdiņus, un tad jau veikalā neko nevajag. Savukārt apsveikuma kartītes pa pastu sūtu tikai tiem, kam nav datora vai kas pat īsziņas telefonā nelasa, galvenokārt – saviem vienaudžiem.
Madonietis Edgars: – Kā katru gadu, tie būs klusi. Man tie saistās ar smagu zaudējumu – Otrajos Ziemassvētkos 17 gadu vecumā gāja bojā dēls. Tagad dzīvoju viens, ir tikai kaķene. Arī ar mazbērniem Anglijā ir zuduši sakari, bet priecātos, ja viņi piezvanītu, gribētos jau aprunāties.
Madoniete Tamāra: – Mūsu ģimenē tā ir tradīcija viens otram dāvināt dāvaniņas, jo īpaši mazbērniem un bērniem, tāpat viņi arī mūs neaizmirst. Galvenokārt cenšamies iepriecināt ar ikdienā noderīgām lietām. Apsveikuma kartītes gan nesūtām, jo visi dzīvojam šeit cits citam blakus. Arī ārzemēs nav neviena, kam pa pastu sūtīt. Taču īsziņas nosūtām laikus, lai tās visi svētkos saņemtu.
Madoniete Ludmila: – Tas viss vēl priekšā. Parasti Ziemassvētkos viens otru iepriecinām ar dāvaniņām. Apsveikuma kartītes pa pastu un arī īsziņas uz mobilajiem telefoniem nesūtām, jo visi esam šeit – dzīvojam Madonā un Jēkabpilī.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA un
AGRIS VECKALNIŅŠ
14.12.2021.