Aizvadītajā nedēļā redakcijā tika saņemta vēstule no vērīga Madonas iedzīvotāja, kurš, regulāri pārvietojoties pa pilsētu, novērojis interesantu tendenci putnu barošanā pie ūdenskrātuvēm pilsētā.
„Novērojumi saistīti ar pīļu barošanu. Vasarā pīles tiek barotas vai katrā Madonas dīķī, nāk seniori, mammas un ģimenes ar bērniem. Cik redzēts, baro pārsvarā ar baltmaizi. Attiecīgi pīles pierod pie barošanas un prom neaizlido. Ziemai atnākot, pīļu barotāju pulks krietni samazinās, jo cilvēkiem vairs nešķiet saistoši stāvēt pie dīķiem ziemas aukstumā un pieradinātos putnus barot, kas diemžēl šķiet gana bezatbildīgi. Turklāt pēdējā laikā sociālajos portālos, avīzēs utt. cilvēki tiek aicināti pīles nebarot tieši ar baltmaizi, jo tā viņiem ir kaitīga, atkarību raisoša."
Sazinoties ar Lubāna mitrāja informācijas centru un Ilzi Saušu, tika noskaidrots, ka vasarā piebarot putnus nekādā gadījumā nevajadzētu, jo šajā laikā putni paši ir spējīgi sev atrast barību un tās arī dabā ir pietiekami daudz, lai putnu neciestu trūkumu.
– Barošana vasarā nav nepieciešama, tā vairāk nodara kaitējumu putniem, jo, pierodot pie barības, tie necenšas to meklēt paši, kā arī pirms aukstās ziemas iestāšanās laikus neaizlido uz ziemošanas vietām, jo vasarā ir pieradināti un gaida barību arī turpmāk. Un tas ir tīri saprotami, jo kālab tērēt enerģiju, lidojot uz piemērotām ziemošanas vietām un meklējot barību, ja jau cilvēki to atnes, – stāsta Ilze Sauša. – Līdz ar to, pieraduši pie cilvēku dotās barības, putni nereti paliek pilsētu dīķos, kanālos (vietās, kur notiek piebarošana) arī sākoties ziemai un visu ziemu. Bargākai ziemai atnākot, kad aizsalst ūdenstilpes, tas putniem draud ar nosalšanu un bojāeju ziemā. Tāpēc būsim atbildīgi pret putniem, lai ar savu rīcību, pat reizēm it kā labu gribot, tomēr nezinot, tos neapdraudētu.
Viedokļi dalās, vai vispār ir nepieciešams barot putnus, tai skaitā arī ziemā, jo putni arī nelabvēlīgos apstākļos ir pratuši paši sev atrast barību.
– Bieži putnu barošana ziemā ir svarīgāka tieši mums, cilvēkiem, jo tā ir jauka nodarbe un allaž prieks putnus redzēt mums tuvāk, nākot uz barotavu pēc barības. Bet ir svarīgi ņemt vērā nosacījumus, ja tomēr izvēlamies barot putnus ziemā. Ar mazāko putnu barotavām ir vienkāršāk, jo barotava atrodas blakus mājai vai uz palodzes iekarināta, kas nerada daudz sarežģījumu regulāri iebērt barību. Ja esat sākuši putnus barot, tas jādara no pirmā sala līdz pēdējam salam pavasarī. Kad temperatūra kļuvusi pastāvīgi silta, barošana būtu jābeidz, jo putni paši varēs barību jau labāk un pietiekamā daudzumā atrast. Tāpat ir svarīgi to darīt regulāri, neizlaižot nevienu dienu. Savukārt par pīlēm un gulbjiem ziemā bieži piemirst, jo aukstā laikā jāiet tālāk ārpus mājas, jāparūpējas par piemērotu barību. Līdz ar to, ja nevaram nodrošināt regulāru putnu piebarošanu ziemā, labāk tos nebarojam vispār, bet tas – ar nosacījumu, ka arī gada siltajos mēnešos putnus nebarojam! Ja diemžēl putni tiek piebaroti vasarā, tad mums ir jābūt atbildīgiem un jāturpina tos barot arī ziemā, lai putni neietu bojā, – norāda Ilze Sauša.
Bieži redzam, ka pīles un gulbjus baro ar baltmaizi, bet tā nav pati pilnvērtīgākā barība.
– Vislabāk būtu putnus barot ar dārzeņiem, apvārītiem graudiem (piemēram, miežiem) vai speciāliem barības maisījumiem, ko var iegādāties zooveikalos. Barojot putnus vasarā ar maizi, cilvēki tos pieradina, tie vairs nebaidās, nāk tuvāk, nebēg, reizēm šņāc, paši prasa barību, ir tā pieraduši, ka nereti dzirdam par atgadījumiem, kad putni, visvairāk gulbji, kļuvuši agresīvi pret cilvēkiem. Piebarotajiem putniem zūd dabas instinkti, un tie reizēm kļūst neprognozējami. Vēloties putniem palīdzēt, jābūt atbildīgiem par savu rīcību. Ja gribam putnus barot, tad darām to tikai ziemā, tādā veidā palīdzot tiem pārziemot un veiksmīgi sagaidīt pavasari, kad jau paši barību spēs atrast. Savukārt vasarā dodamies dabā, pastaigājamies, vērojam putnus, izglītojam citus sev apkārt par pareizāku putnu barošanu, bet putnus šajā laikā nebarojam, – uzsver Ilze Sauša.
22.01.2020.