– Vai, jūsuprāt, valdība rīkojās pareizi, daļēji nacionalizējot grūtībās nonākušo „Parex banku" un iegādājoties kontrolpaketi no diviem lielākajiem tās akcionāriem – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka? – dienu pēc līguma parakstīšanas par „Parex bankas" kontrolpaketes nodošanu valstij jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Imants no Liezēres pagasta: – Tas vieš bažas, jo kurš gan bankas akcijas tirgo par 2 latiem gabalā? Izskatās, ka valdība pati ir ieinteresēta šīs bankas glābšanā, kaut gan, no otras puses, valdībai jau nebija citas izejas – šajā procesā tomēr bija jāiejaucas. Taču, kā tas beigsies, es gan neņemos prognozēt, bet, ja glābšanas plāns izgāzīsies, lielākie cietēji jau būs „parastie mirstīgie".
Jānis no Ērgļiem: – Es domāju, valdība, pieņemot šādu lēmumu, rīkojās ļoti nepareizi. Turklāt, jau pērkot, valdība domā, kā to pārdot tālāk, vai pēc gada to pat varēšot atpirkt līdzšinējie lielākie akcionāri. Es stipri šaubos, vai banku izdosies glābt.
Jānis no Madonas: – Ko lai jums saku, ja eksperti šādu valdības lēmumu kritizē. Es nezinu, kāpēc šai bankai radušās tik nopietnas problēmas, kāpēc tā jūk ārā un daudzi steidzas izņemt savus noguldījumus, ka tagad tikai valdība to var glābt. Esmu priecīgs, ka man ar šo banku nav nekāda sakara.
Bērzaunietis Juris: – Kas tur pareizs! Politiķi „Parex bankas" problēmas labi zināja jau vismaz pirms gadiem trim, kad VEF Banka un Multibanka atmazgāja naudu. Kāpēc tik ilgi bija jāgaida, kāpēc tad valdība neiejaucās?
Madoniete Maruta: – Manā skatījumā, valdība ir rīkojusies nepareizi. Tas ir pārāk riskanti, turklāt vairāk cietīs un vairāk maksās tie, kas šajā bankā ir paņēmuši pašpatēriņa kredītus, jo procentu likmes tiek paaugstinātas. Domāju, ka mūsu valstī banku ir pārāk daudz. Agrāk bija viena valsts banka un pietika visiem, visi varēja dzīvot un iztikt. Arī pensiju fondi ir apdraudēti. Kāpēc vismaz tos nevarēja glabāt Valsts kase? Taču pensiju fondi ir privātstruktūru rokās, bet kur ir garantija, ka arī tie nav jau pazuduši?
Aptauju veica: ŽEŅA KOZLOVA