– Kādas ir jūsu domas, vai Latvijas valstij no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) būtu jāņem aizdevums finanšu situācijas stabilizācijai? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Leonīds Veselovs: – Kad cilvēks ir iedzīts kaktā, viņš ir gatavs uz visu. Arī valstij nav citas izejas, kā no SVF ņemt šo kredītu, jo tā ir iedzīta strupceļā. Es domāju par trim lietām, proti, ka, paņemot kredītu, varam pazaudēt ekonomisko neatkarību, ja neesam to jau pazaudējuši. Tad var sekot politiskās neatkarības zaudēšana, kad ES rekomendāciju veidā diktēs to, kas un kā mums jādara. Bet visvairāk es baidos no trešā, tas ir, ka pēc ekonomiskās un politiskās neatkarības zaudēšanas var sekot arī valstiskās neatkarības zaudēšana. Tā pasaulē ir noticis un ne reizi vien.
Madoniete Elita Freija: – Kā es saprotu no izskanējušās informācijas, 3 miljardi vien ir nepieciešami, lai valsts segtu pašreizējo parādu, bet 2 miljardi vajadzīgi, lai kaut cik uzlabotu ekonomisko situāciju. Šādā apmērā kredīts tad arī būtu jāņem. Lielāka kredīta ņemšanai es kā nodokļu maksātāja gan negribētu piekrist, jo tas ir pārāk riskanti. Tāpat ļoti rūpīgi vajadzētu sekot, kā aizņemtā nauda tiek izmantota, vai tā tiek piešķirta ražošanas attīstībai utt., lai mūsu bērniem un bērnubērniem nebūtu jācieš šādu kredītu dēļ.
Rīdzinieks Jānis: – Krīze ir skārusi dažādas jomas. Savulaik jau „Banku Baltija" un Laventu valdība arī gribēja glābt. Tagad vairāki simti miljoni tiek ieguldīti „Parex bankā", bet vai rezultāts būs labāks? Vairāk cietīs tie maziņie, nevis lielie. Jau tagad algas paliek mazākas.
Jānis Ikaunieks no Barkavas: – Kredītus, ja tie nebūtu jāatdod, jau varētu ņemt. Taču, tā kā naudu tāpat vien neviens nevienam nedod, vispirms vajadzētu kārtīgi izdomāt, kur tā tiks izmantota. Pagaidām gan ir liela neskaidrība, līdz ar to arī risks ir ļoti liels.
Aiga Freija no Mētrienas:
– To visu klausoties, ko šai sakarā gatavojas darīt valsts, bažas ir ļoti lielas, vai mums, tik mazai valstij, pa spēkam ir tik lielas kredītsaistības, vai spēsim izķepuroties un – galvenais – cik saimnieciski pratīsim izmantot aizņemto naudu, vai būs, kas šo naudu atdod. Mums šai ziņā ir jau ļoti bēdīga pieredze.
Aptauju veica: ŽEŅA KOZLOVA