– Vai jūs izjūtat svētku noskaņu un vai esat iecerējuši apmeklēt arī pasākumus 11. novembrī un 18. novembrī? – vakar, Lāčplēša dienā, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Pēteris no Cesvaines: – Esam savas valsts patrioti un valsts svētkus, protams, izjūtam. Iespējams, arī šovakar kopā ar mazmeitu piedalīsimies lāpu gājienā „Gaismas ceļš". Par to, ka Latvijā ir sākusies patriotiskā nedēļa, liecina arī karogi pie laternām, kas, līdzīgi kā Madonā, rotā arī Cesvaini. Arī tas rada svinīgāku noskaņu. Savukārt 18. novembrī pārsvarā skatāmies Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai veltītos raidījumus.
Madoniete Maruta: – Pagaidām nav nekā īpaša. Ir silta, mitra rudens diena. Pašreiz man nav iespējas apmeklēt arī svētku pasākumus, bet savulaik uz tiem gāju. Mājās vienmēr skatos svētkiem veltītos raidījumus un koncertus. Patīk, ja svētkos attiecīgi tiek noformēta pilsēta. Madonā karodziņi plīvo, bet man šķiet, ka kādreiz tā bija vairāk un košāk noformēta. Daudzi no manas paaudzes un vēl vecāki ir atstājuši šo pasauli, un, manuprāt, patriotisms ir mazinājies. Un tas ir jūtams.
Austra no Kalsnavas: – Šovakar Kalsnavā piedalīsimies Lāčplēša dienai veltītajā pasākumā, iedegsim sveces. Esam iecerējuši apmeklēt arī Latvijas dzimšanas dienai veltīto koncertu, tāpat skatāmies TV svētku raidījumus, arī svinīgo Saeimas sēdi. Katrā ziņā svētku noskaņa šajā laikā ir jūtama.
Maigonis no Kalsnavas: – Priecē, ka patriotiskajai audzināšanai tagad tiek veltīta lielāka uzmanība. Skolu jaunieši, iesaistot tos jaunsargu kustībā, tiek sagatavoti zemessardzei. Patīk, ka aizvien vairāk cilvēku šajā laikā pie apģērba nēsā sarkanbaltsarkanās lentītes.
Madoniete Marija: – Es svētku noskaņu noteikti izjūtu. Manas paaudzes cilvēkiem šīs izjūtas ir dziļi sirdī, un tās nekur nevar palikt. Mans vīrs ir bijis izsūtījumā, savulaik dienējis un ar ordeni apbalvots. Šo dienu arī tagad, kad viņš ir aizgājis mūžībā, es turu gaišā piemiņā. Priecājos, ka tagad mums apģērbu rotā sarkanbaltsarkanās lentītes. Šodien, Lāčplēša dienā, noteikti apmeklēšu koncertu Madonas kultūras namā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA