— Vai jūs zināt, ka tagad Skolotāju dienu katru gadu atzīmēs 5. oktobrī?
Madonietis Jāzeps:
– Galvenais, lai skolotājiem ir diena, kurā viņi tiek godināti. Manā jaunībā, cik atceros, tādas dienas nemaz nebija. Savus skolotājus gan atceros, atmiņā tie ir saglabājušies arī pēc skata, vienīgi nezinu, vai viņi vēl ir šai saulē. Esmu mācījies Zilo ezeru zemē. Skolotāji bija visādi, bet arī mēs bijām dažādi – gan mācījāmies, gan nemācījāmies, un atkarībā no tā arī veidojās skolotāju attieksme.
Madoniete Dzintra:
– Es domāju, ka pareizāk ir noteikt konkrētu datumu, un ne tikai attiecībā uz Skolotāju dienu, bet arī citiem svētkiem. Ir jāatsakās no tādas prakses, kad kaut kas tiek svinēts mēneša pirmajā, otrajā vai kādā citā svētdienā. Manas abas skolotājas – Bernovska un Salagala – ir jau aizgājušas mūžībā. Madonas 1. vidusskolas 1. klasē mūs ļoti stingri mācīja skolotāja Bernovska.
Madoniete Tamāra:
– Es to atbalstu. Ja ir noteikts konkrēts datums, tad nav jādomā, kad svinēt. Es gan pati mācījos Krievijā. Arī mana mamma bija skolotāja, un pirmajās četrās klasēs mācīja arī mani. Manu dzīvi tas gan neatviegloja, jo viņa redzēja, kad grāmatas neesmu rokās ņēmusi, un tad vienmēr izsauca un lika divnieku. Pēc tam mājās mācību viela bija jāapgūst.
Madoniete Anita:
– Datums, manuprāt, nav izšķirošais. No tā jau nav atkarīgs, vai sanāk satikties ar skolotājiem. Savus skolotājus es atceros. Klases audzinātāja bija Zivtiņa. Mācīties sāku Ledurgā, pēc tam pārnācu uz Madonu, kur mums bija ļoti labs matemātikas skolotājs Ozols, direktors Treicis, kas pasniedza vēsturi, un citi.
08.10.2024.