— Vai, jūsuprāt, Barikāžu atceres ugunskurs būtu jāiekur arī Madonā?
Madonietis Mārtiņš:
– Toreiz jau man bija tikai divi gadiņi, līdz ar to par Barikāžu laiku zinu tikai no dokumentāliem kadriem televīzijā, tāpat palasot barikāžu dalībnieku atmiņas. Protams, arī Madonā šajās janvāra dienās varētu iedegt atmiņu ugunskuru – kāpēc gan ne? Droši vien daudzi cilvēki atnāktu.
Madonietis Valdis:
– Es par to tikai priecātos, jo toreiz arī es biju starp barikāžu aizstāvjiem. Kopā ar ļaudoniešiem Rīgā stāvējām pie telegrāfa ēkas. Starp citu, tādu sajūtu kā toreiz savā garajā mūžā vairs nav bijis. Tad patiešām likās, ka tauta ir ļoti vienota. Atceros, kā tantītes ar karstu tēju un maizītēm staigāja pat naktīs.
Vilis no Latgales:
– Tas laiks ir spilgtā atmiņā. Pats barikādēs nebiju, jo daļai bija jāpaliek arī strādāt. Darba kolektīvā vienojāmies, kuri brauks uz Rīgu, bet kuri paliks uz vietas. Domāju, ka būtu labi, ja tādi atmiņu ugunskuri tiktu iekurti visur, ja vien, protams, ir malka…
Madonietis Rolands:
– Pats barikādēs nepiedalījos, jo biju par jaunu, bet, protams, par šo laiku zinu. Es nemaz nezināju, ka atmiņu ugunskura Madonā nebūs. Barikāžu laika atcerei jau it kā tādu pasākumu vajadzētu tomēr sarīkot.
16.01.2024.