– Kā jūs jūtaties pēc pārejas uz vasaras laiku un pulksteņa pagriešanas stundu uz priekšu: vai esat jau pieraduši pie šādām pārmaiņām? – pagājušās nedēļas nogalē, pirms Lieldienām, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Valda no Liezēres: – Jāsaka atklāti – es jūtos nu tā ne visai. Katrā ziņā man labāk patīk tā, kā bija līdz šim, tas ir, dzīvot pēc ziemas laika jeb pēc saules. Protams, pierast jau var pie visa, bet grūtāk tas ir maziem bērniem un skolēniem, kas no rītiem labprātāk pagulētu stundu ilgāk. Tagad gan ir ļoti jauks laiks, bet pavasara darbus vēl nevar darīt, jo ir slapjš un Liezēres pusē vēl ir sniegs uz tīrumiem, taču pamazām par tiem būs jāsāk domāt.
Mārcēnietis Jānis: – Man tas nekādas problēmas nesagādā. Pirmdien, kad dienu iepriekš pulkstenis jau bija pagriezts stundu uz priekšu, es pamodos svaigs kā gurķītis, bez kādām problēmām. Pulkstenis rādīja tikai pieci, bet es, kā parasti, jutos možs. Katrā ziņā mani tāda pulksteņa grozīšana neietekmē. Iespējams, ir cilvēki, kam tas nepatīk, bet es neesmu viens no viņiem. Tagad ir tik jauks pavasaris, putniņi čivina, pa ielām tik smukas meitenes ar minikleitiņām staigā, uzreiz ir cits dzīvesprieks un skats un dzīvi….
Valentīna no Madonas:
– Es mostos ļoti agri – jau četros no rīta, tā ka man piemērotāks ir tieši vasaras laiks. Arī vīram ir agri jāceļas uz darbu, man jātaisa brokastis un arī kafija jāuzvāra. Bez tās taču dienu nevar iesākt.
Sanita no Sidrabiņiem Sausnējā:
– Viss jau būtu labi, bet vismaz pirmajās dienās tomēr sanāk stundu mazāk pagulēt, kaut gan pierast pie pārmaiņām var diezgan ātri, pietiek pat ar vienu dienu.
Mārcēniete Ilze: – Man, protams, no rītiem gribas stundiņu ilgāk pagulēt. Es domāju, pulksteņus tā grozīt nevajadzētu. Labāk būtu, ja mēs dzīvotu pēc dabas un saules likumiem un atteiktos no pārejas uz vasaras vai ziemas laiku. Vismaz man paiet diezgan ilgs laiks, kamēr aprodu ar pārmaiņām.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA