– Kādas ir jūsu domas, vai valdībai „Parex banka" ir jāglābj par katru cenu, tās atveseļošanā ieguldot arvien jaunus miljonus latu? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Zinaida Buiķe: – Domāju, vairāk valdībai nevajadzētu dot. Nav īsti saprotams, kāpēc vajadzīgs tik daudz miljonu latu: vai tiešām noguldītāji ir tik bagāti, viņu noguldījumi ir tik lieli un viņu šajā bankā ir tik daudz? Drīzāk ir tikai daži bagātnieki, kas ir ieinteresēti, lai valdība „Parex bankā" ieguldītu arvien jaunus miljonus.
Madonietis Alfons Karpovs: – Kur vispār valdībai ir tāda nauda, ko iepludināt „Parex bankā"? Droši vien tāpēc arī finanšu krīze valstī ir tik liela, ka jāņem tāds aizdevums. No otras puses, nevar jau neglābt banku, kurā konti ir daudziem valsts un pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm. Ja tai ļautu bankrotēt, līdzīgi kā savulaik „Bankai Baltija", tad krahs būtu daudzām organizācijām un firmām.
Jānis Lapše no Kalsnavas: – Manuprāt, par katru cenu tā nav jāglābj. Šajā bankā valdība ir jau ieguldījusi ap miljonu eiro. Vai tāpēc valdībai jāaizņemas 5 miljardi eiro, lai glābtu vienu banku? Turklāt lielāka uzticība jau it kā ir tām pašām zviedru bankām – Swedbank, SEB bankai, nevis vienai privātajai bankai, kas savulaik tika radīta, balstoties uz gūto peļņu valūtas maiņas punktos un citos spekulatīvajos darījumos.
Madonietis Roberts: – Manas domas – tas nav jādara nekādā gadījumā. Sava banka būtu jāglābj īpašniekiem un valstij šajā procesā nevajadzētu iejaukties. Taču vilciens attiecībā uz „Parex banku" ir jau aizgājis, jo valdība to ir pārņēmusi savā kontrolē, bet es neticu, ka valsts atgūs šajā bankā ieguldīto naudu.
Gatis Stradiņš no Jaunkalsnavas:
– Domāju, valdība tomēr rīkojas nepareizi. Vai tikai tam visam apakšā nav kādas savas intereses, kas sabiedrībai netiek atklātas? Savā ziņā tas, ka valdība vairs neļaus bankrotēt bankām, palielinās sabiedrības uzticību gan valdībai, gan banku sistēmai kopumā. Vienīgi jājautā, vai mūsu valdība finansiāli ir tik spēcīga, lai ārkārtas situācijā glābtu arī citas bankas, ja rastos tāda nepieciešamība.
Aptauju veica: ŽEŅA KOZLOVA