– Kā jūs vērtējat valdības lēmumu vismaz līdz šāgada beigām nemainīt minimālo algu, atstājot to 180 latu apmērā, un vai jūs tas skar? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Vaira no Kraukļiem: – Mani neskar, bet lielai daļai, kam darba devējs maksā tikai minimālo algu, droši vien tas ir svarīgi, ka tā vismaz netiks samazināta, kaut gan, protams, gribētos, lai minimālā alga katru gadu tiktu palielināta. Mani gan vairāk satrauc zemās piena iepirkuma cenas, jo mūsu ģimenei tas ir galvenais iztikas avots. Pirms gada vasarā bija ko saņemt, bet tagad nav pat puses no tā.
Ļaudonietis Dainis: – Es domāju, valdībai jau gada sākumā vajadzēja nopietni domāt, kā sabalansēt ieņēmumu un izdevumu daļu. Ja no samazinājuma nebija iespējams izvairīties, tad to vajadzēja darīt uzreiz – gada sākumā, nevis visu tik krasi nogriezt tikai pēc EP un pašvaldību vēlēšanām. Tad varbūt tas nebūtu tik sāpīgi izjūtams kā tagad.
Madoniete Dace: – Tas, ka netiek samazināta minimālā alga, ir labi, bet vispār skats uz dzīvi ir ļoti drūms. Ir liela neziņa par to, kas būs pēc dienas, kur nu vēl pēc nedēļas vai mēneša. Jebkurā brīdī var paziņot, ka tu neesi vajadzīgs, pat ja strādā valsts iestādē. Visi uz vienas līnijas ir nolikti…
Madonietis Aigars: – Tas ir ārprāts, kas mūsu valstī notiek! Visus tos, kas Latviju ir noveduši tādā katastrofālā situācijā, vajadzētu izsūtīt uz Sibīriju, uz Magadānu. Varbūt tad valstī būtu kārtība. Mums vajag pilnīgi jaunu valdību un Saeimu, tāpēc jārīko ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Mums nevajag tās 100 gudrās galvas, kas guļ. Gudri vīri saka, ka pietiktu ar 40-50 Saeimas deputātiem.
Madonietis Jānis: – Par minimālās algas samazināšanu vispār nevarētu būt ne runas. Jādomā par to, kā to palielināt, nevis samazināt, jo tagad daudzviet darba samaksa ir samazināta līdz minimālajai algai. Iespējas nopelnīt pagājušajā gadā ar tagadējām nemaz nevar salīdzināt, bet, tā kā izvēles tagad nav, esi priecīgs jau par to vien, ka ir darbs un vari vismaz kaut ko nopelnīt.
Autors: ŽEŅA KOZLOVA, OĻĢERTS SKUJA