– Kādas ir jūsu domas par pieņemto lēmumu demontēt Uzvaras pieminekli Rīgā? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Rita: – Manuprāt, tas ir krietni nokavēts, jau sen tas bija jāaizvāc. It kā jau būtu jāļauj pieminēt kritušos, bet zem šī pieminekļa taču neviens karavīrs nav apglabāts. Un tas būtu tikai iesākums, jo tādu piemiņas zīmju ir pilna Latvija. Vienreiz ir jāparāda zobi – nu, cik ilgi var?
Madonietis Jānis: – Kā lai pasaka: pats arī esmu dienējis padomju armijā, un mums arī neviens neprasīja, vai mēs to gribam. Arī tie, kuri karā krita, nav vainīgi, tā tomēr ir piemiņa. Katrā ziņā to vajadzētu vēl rūpīgi apsvērt. Turklāt tas balagāns arī pēc pieminekļa nojaukšanas nebeigsies.
Madoniete Jeuženija: – Es pilnībā atbalstu šo lēmumu, tāpat ziedojumu vākšanu pieminekļa gružu savākšanai. Arī pati esmu jau ziedojusi. Uzskatu, ka jānovāc visas uzstādītās piemiņas zīmes visā Latvijā, izņemot Brāļu kapus. Nav ko raustīties!
Tālivaldis no Murmastienes pagasta: – Jājauc tik nost! Man tas visu mūžu grauž, jo mammas ģimene tika izvesta. Savukārt pieminekļi apbedījumu vietās nav jāaiztiek, bet visi pārējie akmeņi jāvāc prom, izņemot tos, kuri uzstādīti Otrajā pasaules karā kritušo pagasta iedzīvotāju piemiņai.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
un AGRIS VECKALNIŅŠ
18.05.2022.