– Kādas ir jūsu domas par skolu saglabāšanu laukos, samazinoties skolēnu skaitam? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Diāna no Praulienas: – Skolas, protams, ir maksimāli jāsaglabā. Pretējā gadījumā daudzām ģimenēm tas sagādās lielas grūtības. Taču, ja skolēnu ir palicis tik maz, ka tas vairs nav iespējams, pašvaldībai ir jānodrošina transports, pie tam drošā vidē, lai nebūtu tā, ka bērns tiek izlaists pieturā, bet tas, kas ar viņu tālāk notiek, nevienu neinteresē.
Juris no Degumniekiem: – Pagastos skolām ir jābūt, jo kur citur bērni lai mācās? Protams, lielas jēgas jau nav, ja skolā mācās 50 bērnu un tikpat liels ir apkalpojošais personāls. Taču, ja skolas slēgs, kas notiks ar ēkām, kuras ir sakārtotas, siltinātas?
Madonietis Jānis: – Esmu beidzis skolu Ļaudonā. Domāju, ka Ļaudonas vidusskolu vajag saglabāt, lai jaunieši laukos varētu iegūt vidējo izglītību tuvu savai dzīvesvietai. Nodrošinot transportu uz citu skolu, tāpat nauda plūdīs – šofera darba samaksai, benzīnam – un vēl skolēniem būs agri jāceļas. Kā saka, koks ar diviem galiem.
Inta no Lubānas: – Ziņās dzirdēju, ka turpmāk par skolēnu minimālo skaitu vidusskolās lems valdība. Cerams, ka pašvaldības spēs pamatot skolu pastāvēšanas nepieciešamību novados. Manuprāt, iespēja mācīties tuvāk dzīvesvietai būtu jānodrošina arī turpmāk.
28.11.2017.