– Kādas šogad jūsu ģimenē bija Lieldienas? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Vilis no Kārzdabas: – Tagad esmu viens, divi dēli strādā ārzemēs. Tāda nu tagad ir dzīve. Jaunieši ir projām, un pašiem pa māju kaut kā jāčammājas. Arī olas Lieldienās tika krāsotas tikai nedaudz. Visi jau no tā kovida baidās. Arī esmu potējies ar „AstraZeneca".
Barkaviete Biruta: – Lieldienas, protams, šogad bija klusākas, un tās tika atzīmētas tikai ģimenes lokā. Taču tradīcijas tika ievērotas. Sīpolu mizās krāsojām olas un arī šūpojāmies.
Lazdonietis Jānis: – Galīgi klusas, nekā taču nebija. Nesen palika astoņdesmit gadu, viss šņabis, kā saka, izdzerts un visas olas sen apēstas. Turklāt daktere ir aizliegusi olas ēst, tā ka esmu galīgi autā. Bet, protams, turos. Daudzi manos gados paši jau vairs nestaigā.
Jekaterina no Lazdonas pagasta: – Pareizticīgajiem Lieldienas vēl tikai būs, līdz ar to arī olu krāsošana ir priekšā. Pērn pirmoreiz to darīju, izmantojot krāsainās salvetes. Sanāca patiešām skaistas olas ar dažādiem ziediem un ornamentiem. Vai arī – krāsoju sīpolu mizās, pieliekot kādu zariņu, lapiņu utt. Cerams, ka epidemioloģiskā situācija līdz 2. maijam uzlabosies un Lieldienas varēsim atzīmēt nedaudz plašāk, nekā varēja aizvadītajās brīvdienās.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA un
AGRIS VECKALNIŅŠ
07.04.2021.