– Vai degvielas lielais sadārdzinājums ir licis izvērtēt katra brauciena lietderību un tos samazināt? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Vilnis no Gulbenes: – Tas neko nemaina, jo cenas dēļ, ja ir vajadzība, braucienu neatliksi. Tos, kam ir tās lielās algas, tas atšķirībā no darba tautas, kurai jāpārdomā katra eiro tēriņš, īpaši nesatrauc. Kā, piemēram, deputātiem, kuri sēž augstos krēslos, maz rūp, ir vai nav degvielas sadārdzinājums.
Barkavietis Jānis: – Ir izdevumi, kurus tā vienkārši nevar samazināt. Uz Madonu gribot negribot vismaz divreiz mēnesī jābrauc, jo arī bankomāta Barkavā vairs nav, bet pensija ir jāizņem. Vienā reizē kādi pieci litri aiziet. Makā tas, protams, ir jūtams, ja jau par litru jāmaksā 2 eiro. Tāpat zālēm vajag 20 līdz 30 eiro mēnesī. Dzīves dārdzība pieaug. Šodien gan valdība lems par biodegvielas piejaukuma atcelšanu, varbūt tas samazinās degvielas cenu.
Juris no Smiltenes: – Tur neko nevar darīt, ja ir jābrauc. Neesmu arī parēķinājis, cik papildu līdzekļu tam tiek tērēts.
Madoniete Maija: – Īsti neietekmē, jo bez vajadzības jau nebraucam. Madonā var iet arī kājām, ja nav tālu jāiet. Taču, protams, benzīna cenas kāpums ir nedaudz par traku. Jācer, ka degviela tomēr paliks lētāka. Esam optimisti!
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
un AGRIS VECKALNIŅŠ
6.04.2022.