– Vai esat jau izplānojuši darāmos darbus maija garajās brīvdienās un vai esat iecerējuši piedalīties arī LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai veltītajos pasākumos? – jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Inga Vestfāle no Bērzaunes: – Tās pārsvarā tiks izmantotas lauku darbiem. Mums piemājas saimniecība nav pārāk liela, bet pašu patēriņam vajadzīgo izaudzējam. Taču arī par svētkiem neaizmirsīsim. Uz pasākumiem Rīgā gan nebrauksim, bet, ja kāds pasākums notiks uz vietas, iespējams, to apmeklēsim.
Jānis Rauda no Aronas pagasta: – Gata-vošu zemi kartupeļu stādīšanai. Hektāra platībā audzēsim trīs labas šķirnes: ‘Lauru', ‘Madaru', ‘Ditu'. Kartupeļus audzējam pēc vācu tehnoloģijas, tas ir: ļoti agri jāiestāda, jāpagaida, kamēr sadīgst nezāles, tās jāiznīcina, pēc tam sadīgst kartupeļi, un tad tie nav jāravē. Atceros, protams, arī 20 gadu senus notikumus. Toreiz izskatījās, ka mūs brīvajā Latvijā gaida rožaina dzīve, normāls labklājības līmenis, bet tagad ir tā, kā ir. Nekad nedomājām, ka notiks tāda valsts izlaupīšana…
Kristīne no Ošupes pagasta: – Es domāju palīdzēt vecākiem. Brīvdienās stādīsim puķes, apstrādāsim laukus. Es mācos 8. klasē un zinu, ka 4. maijā paliks 20 gadu kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, kas Latvijai atnesa brīvību. Tad es vēl nebiju dzimusi, bet to, kā tas toreiz notika, atceras mani vecāki.
Lilita no Ļaudonas: – Dažas dienas atpūtīšos, bet būs arī jāaizbrauc sakopt kapus. Svētkos būs arī jāpaskatās televizors. Divdesmit gadu ir pagājuši, un izjūtas ir dažādas. Latvija atguva brīvību, bet kāpēc tā netika izmantota? Esam pakļuvuši atkal zem kādas tupeles, kas diktē arī visādas muļķības, kā, piemēram, ka vienā kūtī nedrīkstot turēt cūkas kopā ar govīm…
Edīte Bagucka no Bērzaunes: – Noteikti strādāšu dārzā. Es vairumā audzēju cūku pupas un pelēkos zirņus. Tas ir mans hobijs. 4. maijā noteikti skatīšos TV. Iespējams, aizbraukšu arī pie meitas uz Rīgu. 4. maijs par spīti daudzām negācijām, kas notikušas šajos 20 gados, man ir svētki.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA