— Šajās dienās pieminam barikādes, kam šogad aprit 35. Kādas ir jūsu asociācijas par šiem notikumiem?
Mudīte no Madonas: – Mans tēvs bija barikāžu aizstāvju vidū. Viņš tur pat kādu nedēļu dzīvoja pa Rīgu. Pati tajā laikā vēl biju maza un maz ko atceros par šiem notikumiem. Zinu vienīgi, ka šiem notikumiem bija izšķiroša nozīme Latvijas vēsturē.
Ija no Lubānas: – Asociācijas ir ļoti pozitīvas. No maniem radiem gan neviens šajos notikumos nepiedalījās, bet zinu daudzus lubāniešus, kuri bija barikāžu aizstāvju rindās. Manuprāt, ir tikai apsveicami, ka katru gadu, īpaši šogad, tiek rīkoti šie atceres pasākumi. Turklāt ne tikai Rīgā, bet arī novados un mazajos pagastos. Arī Lubānā. Dievs dod, lai šodien būtu tāda vienotība kā toreiz.
Gunta no Barkavas: – Toreiz tā bija liela uzdrošināšanās un cilvēku vienotība stāties pretī nezināmajam. Mēs varam būt lepni par to. Arī daži mani tuvinieki toreiz devās uz Rīgu. Taču, manuprāt, ne viss, par ko toreiz iestājāmies, ir piepildījies. Mēs arī vairs neesam tik vienoti kā toreiz.
Zigrīda no Ļaudonas: – Labi atceros šos notikumus pirms 35 gadiem. Visu nakti sēdēju pie televizora un sekoju līdzi notikumiem Rīgā. Bija arī cilvēku upuri. Daudzi pazīstami toreiz bija barikāžu aizstāvju vidū. Bija liela neziņa toreiz.
20.01.2026.